Pēc čellista Kārļa Klotiņa rosinājuma ieklausāmies Latvijā mazzināmā un tikai nedaudz spēlētā komponista Aleksandra Okolo-Kulaka kamermūzikā, bet līdzās mūzikai - arī Kārļa Klotiņa izpētītais un sadzirdētais tajā.

Kā reiz izpētījusi muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, uz vairākām 20. gadsimta 30. gadu fabrikas Bellacord Ellectro skaņuplatēm norādītais "Saša Vladijs" vien ir tā paša Aleksandra Okolo-Kulaka pseidonīms. Visatpazīstamākais Okolo-Kulaka veikums ir tango žanrā, un vispazīstamākais ir tango "Skumjas", taču Aleksandra Okolo- Kulaka daiļradē ir nopietna kamermūzika, solodziesmas, kāda kordziesma, simfoniskās partitūras (un droši vien, ka vēl arī kas nezināms un neizpētīts).

1906. gadā Liepājā dzimušais poļu izcelsmes mūziķis (māte latviete, tēvs – polis) Aleksandrs Okolo-Kulaks no 12 gadu vecuma apguva klavierspēli, tomēr izraudzījās studēt komerczinības. To viņš darīja Parīzes, Kopenhāgenas, tad Lježas Universitātē, pēc doktora grāda saņemšanas atgriezās Liepājā, kur ķērās pie klavierspēles un mūzikas teorijas priekšmetu studijām. Tās noritēja veiksmīgi, un, kad 30. gados modē nāca smeldzoši tango, fokstroti un valši ar solistu piedziedājumiem, Saša apguva jauno stilu. Drīz vien tapa vairāki skaņdarbi, no kuriem vislielākos panākumus izpelnījās tango "Skumjas". 1937. gadā tam līdzi dziedāja visa Latvija, tad arī tika izraudzīts pseidonīms Saša Vladijs, mūziķis izveidoja pats savu ansambli, kamēr viņa darbi akadēmiskajā žanrā plašākai publikai palika nemanīti. 1939. gadā Vladijs tika pieņemts par pianistu-koncertmeistaru Liepājas teātrī, kur turpmāk strādāja arī par mūzikas konsultantu. Kara gados Okolo-Kulaks bija diriģents Liepājas operā, strādāja arī kā vietējā varietē "Diāna" diriģents un mākslinieciskais vadītājs.

Pēc kara Aleksandrs Okolo-Kulaks ar ģimeni nokļuva Parīzē, kur turpināja kara vētru pārtraukto muzikālo izglītību, ar lielu dedzību komponēja, tapa liels skaits aranžējumu un solo dziesmu. Viņš pat tika uzņemts Francijas Komponistu apvienībā. 1952. gadā sekoja pārcelšanās uz ASV, un, kad aiz muguras bija jaunības salonmūzikas laiki, Okolo-Kulaks savas komponista gaitas turpināja ar solo un kora dziesmām, simfonisko, instrumentālo un kamermūziku. 1981. gadā par savu Stīgu kvartetu Nr. 2 skaņradis saņēma Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Goda balvu, tiesa, dzimtenē, Latvijā viņa vārds un devums kā bija, tā palika noslēpums.

Pārraidē saruna ar čellistu Kārli Klotiņu, fragmenti no Aleksandra Okolo-Kulaka diviem stīgu kvartetiem un pilnā garumā skan Koncertsvīta altam (brāčai) un klavierēm (atskaņo Ināra Brīnuma un Ventis Zilberts, 1997. gada ieskaņojums Latvijas Radio un Četras gleznas čellam un klavierēm - "Abstrakcija", "Ainava", "Impresija" un "Elementi" (atskaņo Baiba Kluce- Kuusela un Ventis Zilberts, ieskaņojums veikts Latvijas Radio 2002. gadā.