24. janvārī 130. gadskārtā atceramies latviešu komponistu, diriģentu, ērģelnieku un mūzikas pedagogu Ādolfu Ābeli (1889-1967).

Kā vēsta Latvijas Mūzikas informācijas centra mājaslapā rodamie avoti, Ādolfs Ābele uzskatāms par savdabīga kontemplatīva romantisma pārstāvi latviešu mūzikā, turklāt viņa simfoniskajās miniatūrās romantisms ir impresionisma skarts un tā atsvaidzināts.

Jaunradē izpaudies kā izsmalcinātu meditatīvu un lirisku noskaņu meistars, kura raksturīgākais žanrs ir izvēlīgas gaumes iezīmēta, trausla simfoniskā miniatūra.

Taču kordiriģenta darbība viņu pievērsusi arī kordziesmai un tautasdziesmas apdarei korim. Ābeles mūzikas meditatīvā ievirze to darījusi visai pieskanīgu garīgās kordziesmas prasībām.

Dzimis Blomē (Valkas raj.), vispārējo izglītību guvis reālskolā Cēsīs, Ābele 1907 nonāk Rīgā, kur privāti mācās pie Emīla Dārziņa (sk.). 1909 iestājas Sanktpēterburgas konservatorijā, kur 1914 saņem ērģeļu mākslinieka (L.Homiliusa un Ž.Handšina skolnieks), kā arī 1915 komponista diplomu, pabeigdams Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi. Dažus gadus ir kara kapelmeistars un mūziķis Latviešu strēlnieku pulkos, 1918 – pavadītājpianists Latvju operā, 1919 – Latvijas armijas t.s. Baloža brigādē. No 1920 – ērģelnieks, diriģents un Tautas konservatorijas vadītājs Liepājā (līdz 1924 vasarai). Divdesmit gadus (no 1924; no 1938 profesors) pasniedz teorētiskos priekšmetus un vada kara kapelmeistaru apmācību Latvijas Konservatorijā.

Latvijas Universitātes koris "Dziesmuvara" Ābeles vadībā (1927–1944) kļūst par vienu no prominentākajiem sava laika latviešu koriem un, koncertēdams Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, gūst arī starptautisku ievērību.

1944 devies bēgļu gaitās, Ābele nonāk Vācijā, no jauna organizē un vada korus, ir virsdiriģents turienes latviešu dziesmu dienās Eslingenē (1947), dziesmu dienā Fišbahā (1948), bet 1950 pārceļas uz dzīvi ASV, kur sākumā ir ērģelnieks Alleganā, no 1951 Kalamazū, vairākus gadus vadīdams latviešu kori. Ābele ir virsdiriģents Otrajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV (1958).

Ābeles kora mūzikas izteiksmes savdabību nosaka tālejoša un mērķtiecīgi realizēta tonālā attīstībā, krāšņas akordu vertikāles, it kā tīši salēnināta metroritmika un formas tapšana. Statiska kavēšanās vienā noskaņā nereti iegūst mākslinieciska paņēmiena nozīmi. Vēl vairāk tas izpaužas solodziesmās un simfoniskajās miniatūrās.

Godinot komponista piemiņu, šajā pārraidē skan "Melodija" un "Albuma lapa" vijolnieka Jura Švolkovska un pianista Venta Zilberta ieskaņojumā, "Intermeco" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Dzintara Josta sniegumā, kordziesmas, kā arī simfoniskais dzejolis "Vīzija" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas lasījumā.