"Klasikā" jau atkal skan ieraksti no 66. Starptautiskā kompozīciju konkursa "Rostrum 2019".

Zviedriete Brita Bīstrema (Britta Bystrom) savu muzikālo karjeru sāka ar trompetes spēlēšanu. Tīņu gados sākusi komponēt un studēt kompozīciju Karaliskajā Stokholmas universitātē. Bistroma ir komponējusi dažādu apjomu orķestriem un rakstījusi gan kamermūziku, vokālo mūziku un arī operu, tomēr lielākais daiļrades uzsvars tomēr ir orķestra mūzikai. Viņas mūzikā īpaša uzmanība vērsta skaņai un jūtīgai mūzikas rezonansei, ko varētu raksturot kā impresionistisku žestu skaņveidē.

Skaņdarba Notes from the City of the Sun soprānam un orķestrim pamatā ir ķīniešu rakstniekai Bei Dao poēmu svīta ar tādu pašu nosaukumu. Svītā ir iekļautas 14 poēmas (kā dziesmas), kas paredzētas atskaņošanai bez pārtraukuma. Katrai poēmai ir nosaukums, kas raksturo tās tematiku, nosaukumi ir: Dzīve, Mīlestība, Brīvība, Bērns, Meitene, Jaunība, Māksla, Cilvēks, darbs, Liktenis, Ticība, Miers, Māteszeme un Dzīvība. Šie nosaukumi ir iekļauti arī mūzikā un kalpo kā „durvis”, kas atver nākamo dziesmu un jaunu skaņas pasauli. Šīs „nosaukuma durvis” skaņdarbā vienmēr ir atstātas dziedātājam solo, un vienmēruz vienas nots, katra nākamā nots skan pustoni augstāk kā iepriekšējā. Šādā veidā tieši dziedātājs palīdz klausītājam orientēties skaņdarbā.

Komponiste jau rakstot šo skaņdarbu iedomājās, ka solistes balss varētu būt Malinas Bistromas (viņas nesaista nekāda radniecība, tikai uzvārda sakritība), un komponistes sapnis piepildījās – ierakstā dzirdēsim Malinas Bistromas balsi – zviedru lirisko soprānu, kura dziedājusi galvenās lomas daudzos pasaules galvenojos opernamos. Kopā ar viņu muzicē Malmes simfoniskais orķestris diriģenta Eun Sun Kima vadībā.

Skaņdarbs, kas komponēts 2017. gadā, bet ierakstīts 2018 gada novembrī, ir 26 minūšu garš.

***

Austriešu komponists Kristofs Renharts (Christoph Renhart) kompozīciju un klavierspēli studējis Grācā, kur arī šobrīd dzīvo un strādā. Ansamblim komponēto skaņdarbu Renharts nosaucis franču valodā - Catalogue des Arts et Metiers, ko tulkojam kā "Mākslas un amatniecības katalogs".

Komponists raksta, ka viena no visiedvesmojošākajām Parīzes ielām ir Réaumur. Tā ir ne tikai mākslas un amatniecības esence, bet arī vieta, kur notikuši vairums nozīmīgi vēturiski notikumi, radušies stāsti, tai skaitā kāda Umberto Eko novele. Komponists savā darbā cenšas iedzīvināt visus notikums, kas pieminētjā ielā varētu būt notikuši, radot skanisku katalogu.

Skaņdarbs dalīts trijos posmos, vadoties pēc iztēles par dažādiem materiāliem: varam sadzirdēt krāsaino metālu pasauli, tāpat skaņdarbā varam meklēt, kā skan zīds, un kā – diženais marmors.

Kristofa Renharta skaņdarbu "Mākslas un amatniecības katalogs" atskaņo ansamblis Zeitflus un diriģents Edo Mičičs, tas ieskaņots 2018. gadā.

***

Islandiešu komponists Valgirs Sigurdsons (Valgeir Sigurdsson) savā daiļradē bieži sapludina klasisko laikmetīgo mūziku ar ezoterisku elektroniku. Valgirs sadarbojies gan ar Johanu Johannsonu, Haušku, un arī Bjorku.

Sigurdsona skaņdarbs Dust rakstīts angļu vijolniekam Danielam Pioro. Te izmantoti vairāki slāņi ar Daniela vijoles ierakstiem, kas kombinēti ar dažādām skaņu tekstūrām elektronikā no citiem avotiem. Šeit ļoti nozīmīga loma paša vijolnieka pienesumam / kā viņš rada skaņu un tās tekstūru. Komponists sākumā strādā ar vijolnieka improvizēto materiālu, kas ir kā atbilde elektronikas žestiem, vēlāk šos improvizētos elementus iekļāvis arī elektronikas skaņu celiņā. Skaņdarbs  ir trīs nepārtrauktos posmos, katrai sadaļai cits raksturojošs nosaukums: Kosmoss, Daļiņas, Miers.

Vienkāršs muzikāls paterns šeit pāraugs kompleksā un intensīvā kopumā.  Fināls ir elēģisks, rada sajūtu, ka spēlē teju stīgu orķestris, bet jāatceras, ka tik un tā avots katrai skaņai ir viena vijole.

Karls Sogans teicis: "Es ticu, ka mūsu nākotne ir atkarīga no tā, cik labi mēs zinām šo Kosmosu, kurā mēs peldam kā putekļu daļiņa rīta debesīs.”