Daudzi gan zinās, ka mūsu ievērojamais sieviešu koris "Dzintars" kļuva laureāts starptautiskā koru konkursā Ungārijā 1968. gadā. Bet vai zinās, ka latviešiem bija koris, kas jau 15 gadus pirms tam piedalījās un ieguva augstu vietu starptautiskā konkursā Rietumu pasaulē?

Tas bija koris no latviešu karavīriem, kas izveidojās 1944. gada vasaras beigās karaspēka evakuācijas haosā Kurzemē, Dundagas tuvumā. Pēc pāris reižu uzstāšanās vietējās baznīcās korim ar visu 15. divīziju jākāpj kuģos un jāizkāpj krastā Gdaņskā, toreizējā Dancigā. Sākās dzīve gandrīz vai klajā laukā un prettanku ierakumu rakšana. Taču diriģents virsleitnants Roberts Zuika izmanto katru iespēju, lai mācītu korim jaunas dziesmas – māca bez instrumenta, tāpat vien ar savu balsi, dziedot. Koris nonāk britu Putlosas gūstekņu nometnē Ziemeļvācijā. Tur šis sauktais Zuikas vīru koris trīs mēnešos sniedz pāri par 20 koncertu – brīvā dabā, pamestā šautuvē, barakās. Tad koristiem izdodas legalizēties un iekārtoties bēgļu nometnē Lībekā. Tur aizrit trīs raženākie gadi – ar mēģinājumiem gandrīz katru dienu, ar koncertiem latviešiem un vāciešiem pa visu Vācijas teritoriju. Trīs gados notikuši 178 patstāvīgi koncerti. Taču nepielūdzamā prasība pamest Vāciju noved kori Anglijā. Tur jāstrādā smags fizisks darbs metāllietuvē. Tomēr svētdienās koris ar koncertiem angļiem un latviešiem apbraukā visu salu. Uzvar vairākos novada lokālos angļu koru konkursos. Tad izlolo domu piedalīties starptautiskā koru konkursā Velsā…

Stāsta muzikologs, mākslas zinātņu doktors Arnolds Klotiņš.