Vai zini, kurus Eiropā izgatavotos porcelāna darbus pasniedza kā diplomātiskās dāvanas?

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe

Eiropas porcelāna vēsturi veidojuši dažādu valstu meistari, mākslinieki un uzņēmumi, kuru starpā izceļami divi: Eiropā pirmā porcelāna ražotne – Meisenes karaliskā porcelāna manufaktūra Vācijā un Sevras karaliskā porcelāna manufaktūra Francijā (tagad – Sevras Nacionālā manufaktūra). Dibinātas 18. gadsimtā, tās darbojas vēl šodien. Izkopjot savu unikālo stilu un atklājot jaunus mākslinieciskus paņēmienus, tās būtiski ietekmējušas Eiropas un Krievijas porcelāna attīstību.

Sevras manufaktūra, dibināta 1740. gadā Vensānā, bet vēlāk pārcelta uz Sevru, ātri ieguva karaļa Luija XV atbalstu un privilēģijas porcelāna ražošanai Francijā. Ar marķīzes Pompadūras gādību darbā tika iesaistīti pazīstami mākslinieki un zinātnieki.

Viens no pirmajiem bija karaļa galma gleznotājs, rokoko stila pārstāvis Fransuā Bušē, kurš izstrādāja jaunas krāsas, formas un dekorus. Tas noteica Sevras tālākās darbības kritērijus: perfektu izpildījumu, formu un dekoru harmoniju, meistaru pieredzes apvienojumu ar mākslinieku talantu.

1752. gadā Sevrā pirmo reizi Eiropā sāka izgatavot darbus no biskvīta, t. i., augstā temperatūrā apdedzināta porcelāna bez glazūras. Baltās, matētās figūriņas, kas atgādināja marmoru, izmantoja kā galda dekorus. Tās attēloja sadzīves ainas, teātra izrāžu personāžus vai mitoloģiskus sižetus. Viena no visslavenākajām ir ievērojamā tēlnieka Etjēna Morisa Faklonē darinātā Amora figūra.

Meistari pilnveidoja zilo krāsu, izmantojot kobalta oksīdu, un savienojumā ar bezkrāsainu glazūru ieguva intensīvu, tumši zilu, piesātinātu toni, kas 18. gs. ieguva apzīmējumu Sevras zilais. To izmantoja gan kā fona krāsu, lai izceltu polihromos gleznojumus, gan kopā ar zelta dekoru, kad trauka forma, zilās un zelta krāsas saspēle akcentēja eleganci un izsmalcinātību.

Tikai Sevrā zeltīšanai izmantoja tīru 24 karātu zeltu, kas garantēja teicamu rezultātu.

Sevras porcelāna kvalitāte, izcili veidotais dizains un perfektais izpildījums noteica tā izvēli diplomātisku dāvanu pasniegšanai. 1757. gadā pirmo reizi manufaktūrā izgatavotā servīze tika pasniegta Dānijas un Norvēģijas karalim Frederikam V.

Vēlāk servīzes, biskvīta figūriņu grupas, dekoratīvas vāzes u.c. Sevras izstrādājumi nonāca Eiropas valdnieku, valstsvīru, diplomātu pilīs un namos, pat aizceļoja uz Ķīnu. Francijas Republikas valdība turpināja šo praksi.

1997. gadā vāze ar zelta dekoru, kura autors bija gleznotājs un grafiķis Džeims Gitē, tika pasniegta Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim oficiālās vizītes laikā Francijā.

Savukārt Francijas Republikas prezidenta reprezentācijas vajadzībām – par godu jaunajai tūkstošgadei, 2000. gadā tika izgatavota svinīga galda servīze, t.s. "Vienkrāsainā servīze", kur apvienojās porcelāna caurspīdīgums, Sevras zilās krāsas iespējas un perfekts zeltījums – kopumā 1000-1200 priekšmeti – apliecināja manufaktūras misiju, nodrošināja protokolāra rakstura dāvanas, dekoratīvus priekšmetus un galda servīzes. Tā bija jau piektā Elizejas pils svinīgā servīze.

Marka ir katra darba identitātes apliecinājums. Sevras porcelānam ir daudzveidīga un sarežģīta marku sistēma, kur nozīmīgs katrs burts, krāsa un skaitlis.

18. gs. lietoja Luija XV dubultu monogrammu, kuras vidū burts norādīja izgatavošanas gadu. Pašreizējo marku 20. gs. 70. gados zīmējis gleznotājs Žoržs Matjē.

Sevras izstrādājumi visos laikos daudz viltoti, tāpēc markas nav vienīgais priekšmetu identifikācijas kritērijs. Noteicošā loma ir porcelāna masu un glazūras kvalitātei, zelta tīrībai, formām un dekoriem, kā arī izgatavoto priekšmetu kvalitātei.

Visi virzieni, kas dominēja mākslā, guva izpausmi arī Sevrā. Mūsdienās sadarbība ar atzītām darbnīcām un dizaineriem ļāvusi radīt jaunas formas un dekorus. Sevras porcelāns ir katras kolekcijas lepnums, jo ražots ierobežotā skaitā un apgleznots ar rokām.

Porcelāna jeb "baltā zelta", kā to kādreiz dēvēja, vēsture ir interesanta un aizraujošu notikumu pilna. Tagad porcelāns ir gan mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa, gan materiāls ekskluzīviem dizaina izstrādājumiem, turpinot gadsimtiem izkoptās tradīcijas un meklējot aizvien jaunas formas un izteiksmes līdzekļus.

Mākslas muzejā "Rīgas birža" Eiropas mākslas galerijā var apskatīt gan Valsts prezidentam Guntim Ulmanim dāvināto vāzi, gan nelielo Sevras porcelāna kolekciju ar tēlnieka Falkonē veidoto Amora figūriņu.