Stāsta muzikoloģe, Rakstniecības un Mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune

1993. gada 8. jūnijā vēstulē Skaidrītei Dālmanei - vijolnieka, komponista un pedagoga Induļa Dālmaņa atraitnei - starptautiski atzītais latviešu komponists Tālivaldis Ķeniņš rakstījis: "Tuvāka drauga par viņu man nav mūžā bijis."

Abu iepazīšanās notikusi, ejot blakus 1941. gada 1. maija gājienā, kas vilcies stundām ilgi. Tur viņiem bija jāpiedalās kā Latvijas konservatorijas studentiem.

Indulim Dālmanim tolaik bija nepilni 19 gadi un viņš studēja vijoļspēli pie profesora Arvīda Norīša, bet Tālivaldis Ķeniņš, kurš bija par viņu trīs gadus vecāks, kopš 1940. gada mācījās Kompozīcijas klasē pie Ādolfa Ābeles un Jāzepa Vītola.

Ķeniņš atcerējies: "Sākām pļāpāt un …kāda dzirkstele iešķīlās. Kopš tās dienas tikāmies un tikāmies…"