Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Kristiāna Kuzmina stāsta par Anšlavu Eglīti, kurš lielu daļu savas dzīves aizrāvās ar kino. Jau jaunībā, vēl dzīvojot Rīgā ar vecākiem, Eglītis regulāri apmeklē Rīgas kino teātrus un redzēto apspriež gan ar draugiem, gan tēvu. Laika gaitā viņam veidojas pašam savs redzējums par kino pasauli, savs analīzes veids.

Dzīvojot ASV, par vienu no Anšlava Eglīša hobijiem kļūst alpīnisms. Viņš kalnos kāpa kopā ar savu paziņu ārstu Pēteri Vegeru, kurš strādāja pietuvināti Holivudas kino industrijai. Viņš ar laiku saprata, ka Eglītis varētu kļūt par kino žurnālistu.

Anšlavs Eglītis kļuva par Holivudas ārzemju preses apvienības biedru, kas deva viņam iespēju intervēt lielākās filmzvaigznes, piedalīties Holivudas Ārzemju preses asociācijas balvas “Henrietes”, vēlāk “Zelta Globusa” laureātu nominēšanā.

Laika gaitā A. Eglītis secināja, ka viņam vajadzētu izdot kādu krājumu ar iespaidiem, kas bija sakrājušies par Holivudu, kino industriju un filmām. Grāmatā “Ekrāns un skatuve” varam lasīt šos iespaidus, taču jāmin, ka rakstu par kino Eglītim bija pie 3000.

Anšlavs Eglītis par Holivudu: "Tā ir sabiedrība, kurā neviens nekam netic un tomēr visi pārtiek no pasakām. Kur visi liekuļo un tomēr cer kļūt bagāti, pārdodot savu sirsnību. Holivudu visi nonicina, bet katrs vēlas tai piederēt."