Šī stāsta jautājums ir par to, kurš ir, šķiet, droši varam teikt, visu laiku dīvainākais latviešu dzejnieks. Protams, tas ir Jānis Steiks (1855-1932). Sākumā ieguvis skolotāja izglītību, pēc tam kļuvis par mācītāju, izdevis pats savu laikrakstu “Dieva Sveiksme”, kur arī publicējis savus īpatnējos dzejoļus.

Steiks droši saucams par mūsu literatūras vēstures triksteri – jokdari, kas varējis atļauties tāpēc daudz ko vairāk nekā citi. Steika fenomena pamatā ir skaņu simbolisms, kas nav nekas jauns pasaules pieredzē, bet pie mums – zināmākais piemērs ir tieši Steiks.

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts, LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis