Stāsta arheologs un kultūrvēsturnieks Juris Urtāns

Rūnas ir skandināvu un ģermāņu senais rakstības veids, kas ir bijis ļoti izplatīts Skandināvijā, Ziemeļeiropā, vēl citur. Katrs jauns t.s. rūnakmens atradums ir liels notikums skandināvu izpētes vēsturē. Vai arī Latvijā kaut kas tāds ir atrasts?

Daudzu paaudžu pētnieku sapnis un cerība ir bijusi Latvijā un Baltijā atrast īstu rūnakmeni. Nereti atskan izsaukumi – Jā, esam atraduši! Tomēr pārbaudot izrādās, ka tas ir kaut kas cits, nevis akmens ar iekaltām rūnām.

Pagaidām vienīgais noteikti apliecinātais Latvijā un visā Baltijā atrastais rūnakmens - akmens ar rūnu iekalumu ir atrasts 1937. gadā arheologa Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Voldemāra Ģintera vadītajos izrakumos Daugmales pilskalnā.

Tā ir no kaļķakmens darināta akmens vāles galva, pareizāk – saglabājusies tikai puse no šīs galvas, jo vāle tikusi pārsista uz pusēm. Tā ir rotāta ar skandināviem raksturīgo vīto ornamentu, un pa vāles galvas apakšmalu ir iekaltas rūnas. Puse šī teksta, tātad, ir pazudusi, bet puse ir izlasāma. Un no senskandināvu valodas šīs zīmes tulkojot, tur ir rakstīts „Rūnas uzrakstīja O….”. Kas ir šis „O”, mēs nevaram pateikt, jo vāles galvas otra puse nav atrasta, kaut Daugmales pilskalnā izrakumi turpinājās vairākus gadus.

Šis rūnakmens ir datējams ar 11. gadsimtu, par to ir daudz rakstīts, tas ir iekļauts visos skandināvu rūnu korpusos.

No Latvijas viedokļa mums ir interesanti, ka akmens ir vietējas izcelsmes, atrasts Daugavas krastos, tātad, skaidrs, ka šis raksts iekalts tepat Latvijas teritorijā. Rūnas rakstīja īpaši rūnu zinātāji, bet vai šo tekstu iekalis vietējais zemgalis, vai rakstītājs bijis skandināvu izcelsmes, to mēs nevaram pateikt.