Vai zini, kur atrodas vienīgais Vecpuišu parks Latvijā?

Stāsta Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa

Vai zini, kur atrodas vienīgais Vecpuišu parks Latvijā, un kā tas ticis pie sava nosaukuma?

Johans Georgs Apinis, kura vārdā Valmierā nosaukta arī iela, dzimis 1859. gada 4. jūnijā Rencēnu pagasta Ambas pusmuižā, Burtnieku draudzē. Mācījies Valmieras apriņķa skolā un Bērzaines pie Cēsīm (Birkenruh) ģimnāzijā. No 1879.g. līdz 1884.g. studējis Tērbatas (mūsdienās Tartu) universitātē medicīnu. Pēc zināšanu papildināšanas ārzemēs 1886.gadā atgriezies Valmierā, kur strādā par apriņķa un vēlāk par ārstu savā privātpraksē.

No 1892. gada Georgs Apinis bija pilsētas domnieks, bet no 1906. gada līdz 1910. gadam - Valmieras pilsētas galva, turklāt pirmais latviešu tautības galva, kurš ievēlēts šādā amatā. Visus personiskos finanšu līdzekļus un savu enerģiju viņš ziedo Valmieras pilsētas slimnīcas (uzcelta 1914. gadā), meiteņu ģimnāzijas (uzcelta 1908. gadā) un citu ēku celtniecībai un uzturēšanai. 1907. gadā pēc viņa ierosinājuma Valmierā tiek nodibināta Latviešu skolu biedrība. Bet lielāko sabiedrības atzinību ieguva ar iniciatīvu, kuru realizēja kopā vēl ar septiņiem domubiedriem - par jauna un moderna publiskā parka izveidi Valmierā! Šķiet, mūsdienās nebūs neviena valmierieša, kurš kaut reizi dzīvē nebūtu pabijis tajā.

Parka nosaukums laika gaitā mainījies: tas bijis Pilsētas parks, Vecpuišu parks, Komjauniešu parks, Vidusparks un no 1989. gada vasaras – atkal tik pierastais un labskanīgais Vecpuišu parks!

"Valmieras Latviešu skolu biedrībai 1909. gadā, apritot 50 gadu šūpuļsvētkiem, Dr. med. G. Apinis dāvina namu ar skaistu dārzu apmēram 3500 zelta rubļu vērtībā, īpaši bērnu dārza ierīkošanai, ar to pierādīdams, ka viņam arī vismazākais pilsētas iedzīvotājs stāv tuvu," lasāms tā laika presē.

Georgs Apinis bez tiešajiem darba pienākumiem darbojās arī Valmieras Latviešu biedrībā, Valmieras sporta biedrībā, pretalkohola biedrībā un citās organizācijās. Kā atzinība par izcilu darbu pilsētas galvas statusā un novērtējot viņa nopelnus Valmieras labā jaunā Latvijas valdība viņam piedāvāja kļūt par sūtni Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču šim nodomam nebija lemts piepildīties, jo 1920. gada 19. maijā Rīgā viņš pēkšņi mira ar sirdstrieku. Klātesot vairākiem simtiem valmieriešu, viņu svinīgi apglabāja Valmieras pilsētas (Centra) kapos. Lai gan G. Apinis mūžu nodzīvoja neprecējies, viņš palīdzēja izaudzināt māsas dēlu Georgu Dinstmani, kurš 1940. gadā, godinot audžutēva piemiņu, pieņēma viņa uzvārdu, kļūstot par Georgu Apini.