Vai zini, ko savā vienīgajā kino lomā ir atveidojis atdzejotājs Valdis Bisenieks?

Stāsta publicists Arnis Šablovskis

Iespējams, ka pirms astoņiem gadiem redzējāt Normunda Puča mākslinieciski dokumentālo filmu „Segvārds Vientulis”. Šajā filmā ir kāda īpaša epizode, kurā Valda Bisenieka  varonis – priesteris -, atrodoties Rīgas Centrālcietumā, nejauši ir sastapis kādu citu apcietināto  priesteri un nacionālo partizānu Antonu Juhņēviču, kuram jau pēc brīža tiks izpildīts nāves spriedums nošaujot. Bisenieka spēlētais mūks vēl paspēj viņam skaļi nolasīt grēku piedošanas lūgšanu latīņu valodā .

Kas bija Valda Bisenieka atveidotais varonis?

Viņa īstais vārds ir tēvs Toms, franciskāņu mūks, laicīgajā vārdā Kārlis fon Gumpenbergs, kuram ir ļoti nozīmīga loma Latvijas vēsturē. Par viņu vairāk varam uzzināt grāmatā „Latvijas klusie varoņi” .

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gadā Rīgas metropolīts Antonijs Springovičs aicināja uz Latviju Mazāko brāļu Kapucīnu Ordeņa brāļus no Bavārijas, un1929. gadā Skaistkalnē durvis vēra  Kapucīnu klosteris. Starp pirmajiem kapucīniem, kas ieradās Latvijā, bija vēlākajos gados labi pazīstamais tēvs Toms, Latvijas franciskāņu klostera priekšnieks un garīgais audzinātājs. Lielākā daļa no klostera brāļiem bija vācieši, kuri 1939. gadā atgriezās dzimtenē. Latvijā no kapucīniem palika tikai viens vācietis – Kārlis fon Gumpenbergs, kurš tolaik jau bija kļuvis par Latvijas pavalstnieku. Latvijas pavalstniecību viņš izvēlējās apzināti, jo paredzēja vēsturisko notikumu gaitu, un tieši tāpēc nolēma palikt Latvijā, lai palīdzētu vajātiem Latvijas kristiešiem. Ir liecības, ka vācu okupācijas laikā Skaistkalnē kapucīnu mūki dažādi  centās palīdzēt ebrejiem.

Drīz pēc Sarkanās armijas atkārtotas ienākšanas Latvijā 1944. gada vasarā Kārli fon Gumpenbergu pārcēla kalpot uz Viļaku. 1945. gada sākumā Tēvs Toms  palīdzēja Pētera Supes nacionalo partizāņu vienības dalībniekiem, īpaši priesterim Ludvikam Štagatam un apgādāja viņu ar liturģiskajiem priekšmetiem un vīnu, lai Štagats mežā varētu noturēt dievkalpojumus.

Tēvu Tomu apcietināja tā paša gada beigās un apsūdzēja „Viļakas apriņķa bandītu idejiskā iedvesmošanā un nacionālistiskas organizācijas vadīšanā.”  Izmeklēšana notika vairākas nedēļas, bet, neraugoties uz spīdzināšanu, tēvs Toms neatzinās pret viņu izvērstajās apsūdzībās un nevienu nenodeva. „Par kontrrevolucionāru aģitāciju un propagandu„ Tēvu Tomu notiesāja uz 10 gadiem, un sodu viņš izcieta Mordovijā - sākuma kūdras raktuvēs, bet vēlāk kā palīgs slimnīcā.

Latvijā garīdznieks  atgriezās 1955. gadā, kalpoja Dvietē, Bikavā, Gaigalavā,bet 1979. gadā viņš devās uz Kazahiju, kur Aktjubinskas pilsētā bija pirmais pastāvīgais priesteris vietējā Kazahijas vāciešu katoļu draudzē. Tur pēc viņa zīmētiem plāniem tika uzcelta jauna baznīca. Neilgi pēc šīs baznīcas iesvētīšanas Tēvs Toms 1984. gada 5. janvārī 80 gadu vecumā devās mūžībā. Katoļu Baznīca Kazahijā ir uzsākusi procesu, lai tēvu Tomu pasludinātu par svētīgu.

Tiek uzskatīts, ka kapucīni bija vienīgais garīgais ordenis Latvijā, kurā klostera tēvi un brāļi tieši iesaistījās tādu cilvēku glābšanā, kuru dzīvība padomju varas apstākļos bija briesmās. Godinot klostera brāļus, kapucīnu mūkus 2011. gada 8. oktobrī pie Skaistkalnes klostera svinīgi tika atklāts piemiņas akmens ar visu varonīgo un notiesāto mūku - tēva Toma, tēva Meinarda, tēva Pētera, tēva Andreja un tēva Jēkaba  - vārdiem un šādu tekstu: „Kapucīnu Ordeņa mūki Nacionālās pretošanās kustības atbalstītāji. Viņi sniedza patvērumu un atbalstu nacionālajiem partizāniem un nelegālajām personām Rīgā, Skaistkalnē un Viļakā no 1945. līdz 1947. gadam.”