Stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe fondu izpētes jomā Kristina Papule

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas nodaļā glabājas vairāk kā 700 000 preses izdevumu. Pateicoties tiem, var uzzināt ne tikai par tagadni, bet arī par nākotni. Kā cilvēki pirms 100 gadiem iztēlojās nākotnes pasauli? Uz ko cerēja, par ko bažījās, ko gaidīja?

Jau kopš 1920. gadiem nākotnes prognozes ir ārkārtīgi populārs žanrs pasaules presē. Tā laika zinātniskie sasniegumi un straujas pārmaiņas sabiedrībā lika domāt, ka nākotne būs ja ne gluži ideāla, tad ļoti tuvu tam.

Satiksme starp planētām kļūs par ikdienišķu parādību. Visas slimības, tai skaitā infekciju, būs pilnīgi izzudušas. Vidējais dzīves ilgums sasniegs 150 gadus. Darbs ilgs tikai vienu vai divas stundas dienā. Maize un gaļa būs lētākas par ūdeni. Nevienlīdzība izzudīs.

Protams, pagātnes lasītājus interesēja ne tikai nākotnes zinātnes sasniegumi, bet arī sadzīves sīkumi. Tā, piemēram, rakstīja par vienreiz lietojamiem traukiem:

"Papīra šķīvjus un traukus, kas skaistuma un labuma ziņā neatšķirsies no Sevras porcelāna, pēc maltītēm tūdaļ metīs elektriskajā krāsnī. No papīra cilvēki iemācīsies darināt arī ļoti teicamu apakšveļu, kā arī apģērbus."

Mainīsies daudzi ikdienas paradumi, tostarp arī lasīšana, jo laikrakstus vairs neiespiedīs uz papīra. Izdevēji iznomās saviem abonentiem elektriskos bilžu pārraidāmos aparātus. "Piespiežot pogu, stikla platē atspīd gaisma un parādās burti: ievadraksts, jaunākās ziņas, feļetoni, bagātīgā izvēle. Tekstā ir arī kustošas ilustrācijas, citiem vārdiem, kino." Iedomājieties, to rakstīja 1926. gadā!

Vēl viens temats ir 21. gadsimta Rīga. Visvecākais raksts par šo tematu, ko izdevies atrast, publicēts 1929. gadā laikrakstā "Raibā Avīze". Tajā anonīms autors raksta, ka jau

2000. gadā Esplanādē tiks uzcelta milzu terase, no kuras būs iespējams aizceļot ar lidmašīnu uz jebkuru pasaules malu, kā arī uz Mēnesi, Marsu un Saturnu.

"Attāluma vairs nebūs. Jēdziens par Parīzi, Londonu, Konstantinopoli, Prāgu un Vīni būs tāds pats kā tagad par Sarkandaugavu, Mīlgrāvi, Čiekurkalnu vai Bieriņiem. Nebūs tāda latvieša, kurš nebūtu bijis šais lielajos pasaules centros un nevarētu par tiem spriest tikpat veikli, ka tagad par siļķu cenām Daugavmalas tirgū."

Tāpat mainīsies arī pilsētas sabiedriskais transports: taksometri pārvietosies pa gaisu un to pieturas būs vai uz katra nama jumta,

savukārt "nemantīgākie pilsētas iedzīvotāji būs pilnīgi apmierināti ar saviem mazajiem aerospārniem, kuri tiem aizvietos pilnīgi tagadējo velosipēdu vai motociklu. Pilnīgi kā satiksmes līdzeklis būs izzudis vecmodīgais tramvajs un pilsētas domniekiem nebūs vairs jālauza galvas vai pārņemt to pilsētas rīcībā, jeb atstāt to vecajiem īpašniekiem. Arī auto kā satiksmes līdzeklis būs stipri novecojis".

Mainīsies arī pilsētas vide: tagadējo veco namu vietā tiks būvēti debesskrāpji kā Ņujorkā, savukārt saules enerģijas aktīva izmantošana palīdzēs nodrošināt tropisko klimatu pat ziemā. Tāpēc nākotnē Rīgas dāmas dosies uz promenādi bulvāros, kur augs milzu palmas, dateles un citi tropiskie augi.

Tāda būs dzīve 21. gadsimtā, un kā jau citā rakstā atzīmē viens no nākotnes vīzijas autoriem, "varbūt arī kādam no mūsu laikmeta cilvēkiem izdosies šos zelta laikus piedzīvot".