Stāsta Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule

Vai zini, ka Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas lielāko daļu veido Latvijas meistaru būvēti instrumenti?

Viens no muzeja lepnumiem ir mūzikas instrumentu kolekcija, kurā reģistrētas 360 vienības. Jau kopš muzeja kolekciju pirmsākumiem tajās nonāca atsevišķi mūzikas instrumenti, kuru īpašnieki un lietotāji bija muzeja interešu lokā esošās kultūras personības, piemēram, operdziedātājas Alīdas Vānes mandolīna un pianīns, dzejniekiem Fricim Bārdam, Jānim Akurateram, kordiriģentam Teodoram Reiteram piederējušās vijoles, Eduarda Smiļģa flīģelis un, protams, jāmin īpašais lepnums – Baumaņu Kārļa Pēterburgā iegādātais flīģelis, kurš kļuva par mūsu valsts himnas sacerēšanas instrumentu.

Šo personībām piederējušo instrumentu kolekcijas līniju muzejs joprojām turpina, komplektējot instrumentus un dokumentējot to lietotāju attiecību stāstus. Tā, piemēram,

pirms gada muzeja kolekcijā kā dāvinājums no pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera rokām nonāca vienkārša rūpnieciski izgatavota bērnu vijole, uz kuras ir daudzu pasaulslavenu mākslinieku, arī paša Gidona Krēmera autogrāfi.

Vijoli savam leģendārajam pedagogam Voldemāram Stūrestepam viņa 60 dzīves un 40 darba gadu jubilejā 1969. gadā dāvinājuši viņa audzēkņi Emīla Dārziņa mūzikas skolā. To vidū 20. gs. otrās puses Latvijas vijoļspēles zieds – vijoļvirtuozi Gidons Krēmers, Filips Hiršhorns, izcilā pedagoģe Dace Bērzāja, solisti Rasma Lielmane, Arkādijs Fomins un kamermūzikas izpildītāji Jutis Madrēvičs, Jānis Bulavs.

Šodien muzeja kolekcijā ir teju četri simti unikālu instrumentu, no kuriem lielākā daļa ir Latvijas mūzikas instrumentu būvētāju darināti. Uz tiem ir redzamas Latvijas meistaru ražošanas zīmes.

Kolekcija vēsta par nacionālajām mūzikas un mākslas tradīcijām, par mūsu bagātajām prasmēm mūzikas instrumentu būvniecībā.

Kolekcijas mērķtiecīga veidošana aizsākās pagājušā gadsimta 90.gados, kad muzejā sāka strādāt profesionālais obojists Elmārs Zemovičs, kurš pievērsās Latvijā līdz tam ļoti maz pētītai nozarei – Latvijas mūzikas instrumentu būvniecības vēsturei.

Lielu kolekcijas daļu veido stīgu instrumenti – vijoles, alti, kokles, cītaras. No lociņinstrumentiem Mārtiņa Zemīša, Voldemāra Zviedra, Artura Norēna, Kārļa Ieviņa, Nikolaja Dreikas būvētās vijoles atšķiras katra ar savu meistara rokrakstu un stāstu.

Unikālas ir mecenāta un kokrūpnieka Augusta Dombrovska būvētās vijoles – daļu no tām meistars nokrāsojis melnas, lai Pirmā pasaules kara gados, kurus meistars pārdzīvoja Pēterburgā, tās neizskatītos marodieriem pievilcīgas.

Augusts Dombrovskis savās vijolēs nebaidījās līdzās savam meistara vārdam lieliem burtiem uzrakstīt LATVIS.

Muzejs lepojas ar plašu Latvijas izcelsmes pianīnu un tāfelklavieru būvētāju pārstāvniecību. Senākās kolekcijas vērtības ir 19. gadsimta pirmajā pusē un vidū būvētās tāfelklavieres. Jāatzīmē, ka instrumentu komplektēšana tolaik tika veikta, atrodot un glābjot no bojāejas unikālus Latvijas izcelsmes meistaru darbus.  Ar šo instrumentu medībām saistās ne viens vien detektīvžanra cienīgs stāsts. Tā, piemēram,

Johana Ādolfa Melēniusa 19. gadsimta vidū būvētās tāfelklavieres Elmārs Zemovičs atradis guļam kādā pamestā Rīgas centra namā un nekavējoši pieprasījis muzeja direktoram nodrošināt transportu, lai iegūtu muzeja kolekcijā šo unikālo eksemplāru, pirms to kāds izpostījis utilitārākiem mērķiem.

Savukārt Gustava Ādolfa Vilhelma Jāna būvētā Rundāles pusē atrastā koncertflīģeļa būvēšanas laiku Elmārs Zemovičs atklājis, pateicoties aiz meistara plāksnītes polsterējumam izmantotajai Rīgas pilsētas (vācu) teātra afišas daļai, kurā pieteikta Ferdinanda Herolda operas “Zampa” izrāde 1834. gada 6. oktobrī, tādējādi secināts, ka flīģelis izgatavots pēc 1834. gada 6. oktobra.

Viens no kolekcijas lepnumiem ir pēc ASV iegādāta patenta Latvijas rūpnīcā VEF 1937. gadā būvētas HAMMOND elektroērģeles. Latvijā ir tikai divi skanošā kārtībā esoši šī leģendārā zīmola Latvijas ražojumi.

Kolekcijas pūšaminstrumentu grupā ir Latvijā izgatavoti tromboni, eifoniji un trompetes. Arī šajā, tāpat kā citu instrumentu grupās, muzejs turpina sekot mūsdienu instrumentu būves attīstībai Latvijā un tā

līdzās Johana Rēdliha darbnīcā pagājušajā gadsimtā izgatavotajiem pūšaminstrumentiem jāmin jaunākais ieguvums – Vaira Nartiša vairāk nekā divus metrus garā un 20 kilogramus smagā subkontrabastrompete. 

Viens no kolekcijas senākajiem dārgumiem ir sitaminstrumentu grupā: tie ir nezināma Rīgas meistara 1774. gadā izgatavotie timpāni ar iegravētu veltījuma uzrakstu Sv. Jāņa baznīcai.

Instrumentu kolekcijā ir arī atskaņojošas ierīces, piemēram, firmā "Taupība" Rīgā 1930. gados ražotais klausafons, un pavisam inovatīvi instrumenti, kā, piemēram, 1970. gados meistara Milorija Jahimoviča izgatavotais vibrafons, kuram meistars devis Baibafona vārdu.

Muzejs turpina darbu pie savas mūzikas instrumentu kolekcijas pilnveidošanas, pētot, digitalizējot, turpinot restaurācijas darbus un papildinot kolekciju ar jauniem ieguvumiem. Mūzika ir viens no pārliecinošākajiem identitātes aspektiem Latvijas nācijas kultūras profilā, bet muzeja veidotā kolekcija ir spēcīgs resurss nacionālā stāsta veidošanai un Latvijas kultūras mantojuma pārstāvniecībai dažādās kopizstādēs Eiropā un pasaulē.