Stāsta muzikoloģe Ināra Jakubone

1960. gadā izdoto Jāņa Zālīša "Rakstu" krājumu man septiņdesmito gadu beigās – tad, kad uzsāku mācības Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, uzdāvināja mammas brālis, piebilstot, ka grāmata esot bibliogrāfisks retums, jo tūlīt pēc izdošanas tikusi aizliegta un viss metiens iznīcināts.

Ļoti nopriecājos par šo tik iespaidīgu apmēru dāvanu ar teju 900 lapaspusēm un jautājumus par grāmatas likteni tobrīd neuzdevu. Astoņdesmitajos gados, jau studējot Konservatorijā, pētīt Zālīša rakstu krājumu mani mudināja profesors Nilss Grīnfelds. Tobrīd laikam tā īsti nemaz neaptvēru, ka profesors man ir norādījis tuvāko ceļu uz vienu no tobrīd ļoti retajiem avotiem, kurā var ko uzzināt par brīvvalsts laika Latvijas mūzikas dzīvi. Jo mūzikas vēstures grāmatu par šo periodu nebija vispār, bet tā laika prese glabājās slēgtos bibliotēku fondos. Toties Jāņa Zālīša Rakstu krājumā 20.,30.gadu mūzikas dzīve atklājās visā tās dažādībā...