Stāsta pirtniece un audēja Inese Krūmiņa

Vai zini, ko nozīmē latviešu teiciens: "Ja nebūtu pirts un rutku, tad dakteri zelta vāģos braukātu"? Šķiet, ka tas stāsta par kādiem senākiem laikiem un dažs varbūt domā, ka dakteri tāpat jau pārnestā nozīmē "zelta vāģos" brauc. Bet šis ir stāsts par to, kā mēs pirtī atgūstam veselību, kā arī par to, kas ir dabīgie dziedniecības līdzekļi.

Ja  cilvēks iet pirtī, viņš regulāri pakļauj savu ķermeni caursilšanai un tas atstāj stimulējošu iespaidu uz imūnsistēmu. Jo imūnsistēmai vislielākās kaujas spējas ir tieši tad, kad mums ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Kādreiz veci cilvēki teica - ja pie slimošanas neceļas ķermeņa temperatūra, tad cilvēka imūnsistēma nav kaujas gatavībā. Pirtī mēs šo temperatūru paagustinām paši, pie kam lēnā, mierīgā veidā caursilstot, turklāt patīkamos apstākļos. Vēl bez tam siltumiedarbības rezultātā mēs pirtī ļoti labi svīstam. Āda mums ir vairāki kvadrātmetri, līdz ar to mēs no sevis izdalām stipri daudz šķidruma. Un es ne velti saku šķidruma, nevis ūdens, jo mēs izsvīstam ārā arī dažādus sāļus, kas ķermenī ir izveidojušies kā šlakvielas un kas traucē normālai vielu apmaiņai. Pirtī mes aktivizējam arī asinsriti.