Kas ir „Vienas veselības” koncepts? Stāsta LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, Pārtikas un vides higiēnas institūta vadošais pētnieks, profesors Kaspars Kovaļenko.

„Vienas veselības” jēdziena pirmsākumi sniedzas jau cilvēces senā vēsturē, kad šī apziņa te parādījās un veidojās, te atkal zuda. Vēsturē pirmo reizi par vienu veselību rakstīja Hipokrāts, norādot uz vides un sabiedrības veselības saistību. 2000 gadu vēlāk (ap 17.-18. gs. miju) itāļu ārsts un epidemiologs Džovanni Marija Lančīzi (Giovanni Maria Lancisi) rakstīja, ka videi ir liela nozīme cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību izplatībā. Viņš arī rosināja nosusināt purvus, lai mazinātu asinssūcēju kukaiņu daudzumu un pasargātu cilvēkus no malārijas. Ārsts Rūdolfs Virhovs, termina “zoonozes” radītājs, 19. gs. beigās esot teicis šādu frāzi:

“Starp cilvēku un dzīvnieku medicīnu nav nekādas robežlīnijas – un tādai arī nevajadzētu būt”.

Principā ar terminu zoonozes saprot infekcijas slimības, kas kopīgas vairākām dzīvnieku sugām, tai skaitā arī cilvēkam, kā piemēru var minēt mutes un nagu sērgu (Picornaviridae), kas ir uzskatāma par zoonozi, lai gan nav bīstama cilvēkam, bet spēj izraisīt klīnisku saslimšanu govīm, aitām, kazām, ziloņiem, suņiem un citiem dzīvniekiem.

Ar terminu “zoonozes” mūsdienās aizstāj terminu “antropozoonozes”, jo no evolucionārās bioloģijas skatupunkta cilvēks ir viena no dzīvnieku sugām, un tādēļ to izcelt uz citu dzīvnieku fona nav pamata. To mēs varam redzēt gan balstoties uz salīdzinošo anatomiju, gan salīdzinot dažādus virsmas receptorus, kā arī cilvēka un dažādu dzīvnieku pilnas genoma sekvences.

Zoonotisko ierosinātāju pētniecība Latvijā aizsākās 19. gs., kad trakumsērgu, zirgu ļaunos ienāšus, tuberkulozi, liesas sērgu u. c. ierosinātājus pētīja mikrobiologs, veterinārārsti Kristaps Helmanis, Eižens Zemmers un Oto Kalniņš, kurš pētījuma laikā inficējās ar zirgu ļaunajiem ienāšiem (Burkholderia mallei). Oto Kalniņš no šīs slimības nomira, tomēr paspēja aprakstīt  slimības gaitu. Helmanis, Zemmers un Kalniņš strādāja pie trakumsērgas vakcīnas izstrādes, pie zirgu ļauno ienāšu diagnosticēšanas, kas rezultējās ar maleīna atklāšanu, un pateicoties šim atklājumam, zirgu ļaunie ienāši Eiropā un lielā daļā pasaules tika izskausti un apkaroti.

No vairāk nekā 1460 zināmajām cilvēku infekcijas slimībām ir skaidri zināms, ka aptuveni 60% ir nākušas no dzīvniekiem, bet no jaunajām infekcijas slimībām, kas parādās cilvēku populācijā, aptuveni 75% ir zoonozes. Iespējams, ārkārtīgi lielā atkarība no dzīvnieku izcelsmes produktiem var tikt uzskatīta kā viens no galvenajiem infekcijas slimību riska faktoriem attiecībā uz cilvēku veselību nākotnē. Arvien palielinoties cilvēku skaitam pasaulē, palielinās arī pieprasījums pēc dzīvnieku valsts proteīna, vai tā ir gaļa, piens vai olas. Jāatzīmē, ka pieprasījums pēc augu un dzīvnieku valsts produktiem, izraisa ar vien jaunu, līdz šim neskartu teritoriju pārtapšanu lauksaimniecības zemēs, kas savukārt izraisa ar vien biežāku savvaļas dzīvnieku mijiedarbību ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai cilvēkiem, kas  var izraisīt jaunus infekcijas slimību starpsugu pārlēkšanas gadījumus, kā tas ir noticis gan Hendras vīrusa, Nipa vīrusa, Ebolas vīrusa, gan SARS vīrusu gadījumā.

Tādēļ „Vienas veselības” jēdziens apvieno vairākas nozares, kas darbojas kopā lokāli, nacionāli un globāli, lai palīdzētu saglabāt cilvēku, dzīvnieku un vides veselību. Vienas veselības konceptā cilvēki, dzīvnieki un vide ir salikti kopā veidojot “Vienas veselības triādi”. Tā kā Viena veselība ir pasaules mēroga jēdziens, tas atvieglo veselības aprūpes sistēmas attīstību 21. gadsimtā un, ja šis koncepts tiek izmantots adekvāti, tas var palīdzēt aizsargāt un glābt gan cilvēku, gan dzīvnieku, gan vides veselību tagad un nākotnē.