Vai zini, kas ir senākie saglabājušies latviski rakstītie teksti?

Stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks un
pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” kurators Gustavs Strenga.

Latviešiem tīk domāt, ka viņu valoda ir ļoti sena. Tomēr senākie rakstītie teksti latviešu valodā, kuri ir saglabājušies, ir datējami ar 16. gadsimta pirmo pusi, kas ir salīdzinoši vēlu. Piemēram, senākais saglabājies rakstītais teksts citā baltu valodā – senprūšu – ir tapis ap 1369. gadu un ir lasāms kādā Bāzeles Universitātes bibliotēkas grāmatā. Visticamāk, teksti latviski ir rakstīti arī pirms Reformācijas, bet tie, kā lielākā daļa Livonijā rakstītā, ir gājuši bojā arhīvu ugunsgrēkos vai zuduši pārmaiņu laikos.

Teksti vai to fragmenti, kuri būtu uzskatāmi par vecākajiem latviski rakstītajiem, ir vairāki.

Rokrakstus precīzi datēt ir grūti, parasti to tapšanas laiku var noteikt aptuveni, ja vien pie veiktā ieraksta nav pierakstīts gadaskaitlis. Tā ir noticis Rīgas Nesēju brālības grāmatā ar 1532. gadā veiktajiem ierakstiem, kur līdzās brālības biedru vārdiem ir pierakstīta frāze latviski: “laurens toüryn sess wyre wene kope” (laurenss tauriņš samaksāja par sešiem vīriem). Gadu vēlāk šajā pašā grāmatā ir ierakstīta frāze latviski “ir tā kā ir” jeb šodienas valodā – rakstītajam ticēt.

Lielākā daļa Rīgas transportstrādnieku brālību biedru pēc Reformācijas bija latvieši, tomēr brālību grāmatās latviešu valoda pierakstiem tika izmantota mazāk nekā viduslejasvācu valoda. Pirmais pilnais rakstītais teksts latviešu valodā no Rīgas amatnieku brālību vides ir 1625. gadā tapušās Linaudēju brālības šrāgas.

Otrs senākais datējamais teksta fragments, kas saglabājies, ir atrodams Leipcigā iespiestajā 1507. gadā priesteriem domātā rokasgrāmatā, kura pašlaik glabājas Upsalas Universitātes bibliotēkā. Šo grāmatu izmantoja Rīgas apkaimes katoļu priesteris Nikolauss Gisberts, kurš, visticamāk, starp 1529. un 1534. gadu veica tajā piezīmes, pierakstot tēvreizi latviešu valodā, kā arī frāzes latviski, viduslejasvācu un latīņu valodās. Šo tēvreizi, kas pierakstīta grāmatas titullapas otrā pusē pāris rindās, sīkā rokrakstā, dēvē par Gisberta tēvreizi un uzskata par senāko rakstīto latviešu valodas liecību.

Tas ir interesanti, ka pirmā iespiestā grāmata latviešu valodā, kas, visticamāk, tika izdota 1525. gadā, bet ir gājusi bojā, ir senāka nekā ar roku rakstītie teksti, kas saglabājušies.

Droši vien, ka var apgalvot, ka līdz mūsdienām ir nonākušas tikai druskas no 16. gadsimtā latviski rakstītā un varbūt kādu dienu kādā arhīvā vai bibliotēkā izdosies atrast vēl senāku rakstītu tekstu latviski.

Attēls: 1532. gada ieraksts ”Item ta yr ka yr” Rīgas nesēju brālības biedru grāmatā. Latvijas Nacionālais Arhīvs. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 4038 f., 2 apr., 1087 l., 64b lp. Foto: Gustavs Strenga