Vai zini, kas ir latviešu tradicionālās Ziemassvētku dziesmas un kādi ir to piedziedājumi?

Stāsta folkloras kopas "Tarkšķi" vadītāja Kristīne Karele

Vai zini, kas ir latviešu tradicionālās Ziemassvētku dziesmas un kādi ir to raksturīgie piedziedājumi?

Ziemassvētki, līdzīgi kā citi svētki latviešu tradīcijās, nav iedomājami bez dziedāšanas – mūsu senči dziedājuši, gatavojoties svētkiem, tos svētot un arī atvadoties no tiem. Dažādas dziesmas izpildītas Ziemassvētku laikam tradicionālajos ķekatu gājienos, visā Eiropā pazīstamās bluķa vilkšanas laikā; citas dziesmas dziedātas pie galda, apdziedoties vai atvadoties no viesiem.

No teicēju pierakstiem un ierakstiem, ko veikuši folkloras pētnieki, saprotam, ka

Ziemassvētkos mūsu senči dziedājuši balsus jeb teiktās dziesmas, kuras faktiski par dziesmām pat īsti nevar nosaukt. Balsi ir tuvāki dziedošai runāšanai: tai raksturīga šaura apjoma melodija un tai pakļauts arī vārdu ritms.

Teiktajās dziesmās svarīgākais ir teksts, tā saturs, mazāk melodija un tās skaistums. Interesanti, ka viena un tā pati melodija dažkārt tikusi dziedāta dažādos gadskārtu ieražu svētkos vai ģimenes godos. Tekstus priekšdziedātājas jeb teicējas virknējušas pēc situācijas, uz vietas, tas nozīmē, ka Ziemassvētku balsiem nav noteiktu nemainīgu tekstu, četrrindītes arī mūsdienās varam un drīkstam virknēt pēc pašu vēlēšanās un vajadzības.

Ziemassvētku balsi parasti dziedāti pulkā – priekšdziedātāja (parasti sieviete) nodziedājusi, pārējie atkārtojuši vai piedziedājuši līdzīgu melodiju.

Ikviens nekļūdīgi varēs nosaukt Jāņu dziesmu raksturīgāko piedziedājumu – līgo! Arī Ziemassvētku dziesmām ir savi piedziedājumi.

Šķiet, daudzi būs dziedājuši vai dzirdējuši citus dziedam "kaladū", kam radniecīgi ir arī kaladō, kalandō. Bet šie ne tuvu nav vienīgie Ziemassvētku balsu piedziedājumi: kūčō, tōtari, tondarō, judabrū, duidō, olilō ir visbiežāk pierakstītie.

Dziedājumi atšķiras pa novadiem – kaladu dziesmas nāk no Latgales un Vidzemes austrumdaļas, ķekatu dziesmas – no Nīcas un Bārtas, budēļu dziesmas – no Zemgales un Kurzemes, čigānu – no Kurzemes, arī Vidzemes.

Lūk, dažas Ziemassvētku dziesmas ar tām raksturīgajiem piedziedājumiem.

Sēlijā - Jēkabpils Vārnavā – pierakstīta šāda dziesma:

Visu gadu naudu krāju, olilo, olilo
Ziemas svētkus gaidīdam, olilo, olilo, ja!
Nu atnāca Ziemas svētki, olilo, olilo,
Nu naudiņa jātērē, olilo, olilo, ja!

Nākamais balss nāk no Zemgales - Bauskas Rundāles:

Balta kaza velējāsi, judabarā
Straujas upes maliņāi, judabarā.
Vai pret lietu, vai pret sauli, judabarā,
Vai pret saviem preciniekiem, judabarā.

Latgalē - Ludzas Nirzā – dzied tā:

Tec, peleite, zērņu zogtu, kaladō, kaladō,
Atnes mane pīzoguse, kaladō, kaladō.

Un pēdējā dziesma no Vidzemes - Valkas Ilzenes:

Kaķīšami bērns nomira tātari tātari
Ziemassvētku vakarāi, tātari tātari.
Visi meži miglu meta tātari, tātari
No kaķīša asarāmi tātari, tātari.

Dziedāsim Ziemassvētkos latviešu tautasdziesmas!