Stāsta Latvijas augu ēterisko eļļu un hidrolātu meistare, SIA Cade radītāja Solvita Kūna

Hidrolātiem ir vairāki nosaukumi, un viens no tiem nereti lietots angļu valodā runājošajās zemēs – hidrozols, tomēr visbiežāk pasaulē sastopamies ar vārdu Hidrolate jeb latviešu valodā – hidrolāts. Kas tad tas īsti ir? Tas ir destilāts, kurš satur sevī vismaz 0,01% ēteriskās eļļas daļiņas.

Pats nosaukums (hidrolāts) jau vēsta, ka šis šķidrums ir tīrs produkts, kurš iegūts, destilējot augus, jo nekādā citā dabīgā veidā nevar izšķīdināt ēterisko eļļu ūdenī bez palīgvielām. Cilvēkiem prātus nereti jauc dažādie piedāvātie produkti ar nosaukumiem "ziedūdens", "smaržūdens", "rožūdens". Ļoti cītīgi vienmēr jālasa produkta sastāvs uz etiķetes. Iegādājoties produktu, uz kura rakstīts – "rožu hidrolāts", ir skaidri zināms, ka tas iegūts, karsējot rožlapiņas ūdenī: dzenot karsto tvaiku un zem spiediena strauji to atdzesējot, katrā ūdens molekulā tiek iespiestas smalkas ēterisko eļļu daļiņas un nekas cits šajā produktā nav piemaisīts. Jo ne vienmēr, piemēram, rožūdens ir hidrolāts un, lasot sastāvu, var pamanīt, ka ir rakstīts – destilāts, rožu ekstrakts un kāds šķīdinātājs, kurš šo rožu ekstraktu izšķīdina ūdenī. Lieki piebilst, ka šie šķīdinātāji vairumam cilvēku ir alerģiski un ādu kairinoši.

Savā darbā mēdzu saskarties ar tēzi, ka ēteriskā eļļa ir ļoti iedarbīga, bet hidrolāts ir tāda vājā auga versija. Tam es negribētu piekrist. Augs pirmkārt  ir informācijas nesējs, un tikai  pēc tam – ķīmiskais sastāvs. Hidrolāts ir viens un tas pats "kareivis", tikai ar citiem ieročiem un savā iedarbībā nebūt nav vājāks kā auga ēteris. Jo mūsu prāts hidrolātu uztver kā kaut ko atšķaidītu un sadalītu, bet patiesībā te ir līdzīgi kā homeopātijā: sadalot auga spēku sīkās daļiņās, mums tas kā informācijas nesējs ir jāreizina. Tāpēc hidrolāti ir unikāla  lieta, jo tos var lietot, nebaidoties nodarīt sev kaitējumu, jo ēterisko vielu koncentrācija tur ir neliela, kaut arī ļoti iedarbīga. Tos var lietot gan kā sejas tonikus, kā izejvielu, gatavojot dažādus kosmētikas kopšanas līdzekļus, gan arī kā telpu gaisa atsvaidzinātājus difūzeros. Un tā labākā ziņa ir, ka hidrolātus jebkurš interesents var pagatavot mājās pats bez īpašām specializētām iekārtām.

Paņemiet četrus, piecus litrus lielu katlu, ielieciet tajā blīvi 3/4 augus, pārlejiet ar ūdeni un katla vidū iespiediet augos iekšā nelielu trauciņu (bļodiņu) plaukstas lielumā, apmēram 100-150 ml. Savukārt vāka vietā katls jānoslēdz ar palielu bļodu, kurā ir nepieciešams iepriekš sasaldēt ūdeni. Tas jānosedz tā, lai malās nepaliek šķirbas un trauks ar augiem būtu noslēgts blīvi. Ceļoties uz augšu, sakarsētais tvaiks atsitīsies pret ledaino bļodas apakšu un kā rasas lāses lēnām pa slīpo, ledusauksto bļodas apakšu virzīsies uz vidu un pilēs jūsu mazajā, vidū uz augiem noliktajā trauciņā. Uz lēnas uguns tvaicējot augus kādas četras, piecas stundas, iegūsiet savu augu destilātu. Ja augu ir daudz un ar palielu ēterisko eļļu sastāvu, iegūsiet hidrolātu. Lai jūs nebiedē, ja jūsu augu hidrolāts uzreiz nesmaržo - tam tāpat kā labam vīnam vajag nedaudz laika, lai nostāvētos. No koncentrācijas ir atkarīgs arī uzglabāšanas termiņš: jo mazāka auga vielu un ēteru koncentrācija, jo īsāks uzglabāšanas laiks.