Vai zini, kas ir espadriļas?

Stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska

Espadriļas (l'espadrile) ir vieglas audekla kurpes, kuru zole tradicionāli darināta no esparto zāles sapītas virves, bet nostiprināšanai izmantotas ap potītēm sasaitējamas auklas. Nosaukums saistīts ar latīņu valodas vārdu spartum, kas atvasināts no grieķu valodas vārda sparton un nozīmē "virve".

Espadriļu izcelsmi nav iespējams precīzi aprakstīt, jo to vēsture ir patiesi sena, bet materiāli, no kuriem tās tika izgatavotas – trausli un nav izturējuši laika pārbaudi. Pirmie šāda veidi apavi attiecināmi uz neolīta laikmetu. Espadriļām līdzīgu sandaļu valkāšanas liecības atrastas visā Vidusjūras baseinā, kur tās saistītas ar antīko grieķu-latīņu kultūru.

Izgatavošana

Espadriļu raksturīgā iezīme ir no dabīgas šķiedras savīta zole. Pateicoties to vieglumam un brīvai gaisa cirkulācijai, vigatanes – katalāņu espadriļas ar garām auklām – vēsturiski kļuva par visizplatītākajiem lauksaimniecībā nodarbināto apaviem. Mūsdienās, kad espadriļas visā pasaulē ražo rūpnieciski, katalāņi saglabā senās prasmes dzīvo tradīciju, amatnieku darbnīcās turpinot tās darināt pēc gadsimtiem senas tehnikas, kur noteicošā loma ir roku darbam.

Espadriļas sportā un heliotropisms

19. /20. gadsimta mijā espadriļu funkcija mainījās, un tās pārtapa mazpazīstamā sporta apavu priekštecē. Pateicoties elastīgajai zolei, kas neierobežo kustības, kā arī tam, ka apavs izgatavots no viegla materiāla, tās valkājuši daudzi vieglatlēti, jo īpaši sporta veidos, kas saistīti ar skriešanu vai tenisu. 20. gadsimta pirmajā pusē modē nākušais hellēnisms un aizraušanās ar antīko pasauli aktualizēja arī šim laikmetam raksturīgajām sandalēm līdzīgo espadriļu popularitāti. Taču īstu espadriļu modes vilni izraisīja sabiedrības kultūrā 30. gados uzplaukusī tendence – vesela un izskatīga ķermeņa kults, kas izpaudās kā aizraušanās ar fiziskiem vingrojumiem, diētiska uztura mācībām un sauļošanās modi.

Heliotropisms jeb saules kults īpašu uzmanību pievērsa visam dabiskajam, saules pozitīvajai ietekmei un dzīvei brīvā dabā. Espadriļu mode no Eiropas pārceļoja arī uz ASV, kad, atgriežoties no brīvdienām Rivjērā, 20. gadsimta 50. gados tās turp aizveda Holivudas slavenības. Pagāja vēl divdesmit gadi, un dizaineri, izmantojot espadriļu arhetipu, tās modelēja no jauna – šoreiz kā sieviešu modes apavus. Mūsdienās moderno espadriļu ražošana ir ģeogrāfiski paplašinājusies, attālinoties no sākotnējā izcelsmes reģiona. Tās kļuvušas par neatņemamu vasaras garderobes sastāvdaļu. 

Espadriļas kā politisks simbols

Spānijas pilsoņu kara laikā (1936–1939), kad  Katalonija zaudēja savu autonomo statusu un jaunais režīms aizliedza katalāniešu valodu, mākslinieks Pērs Katala Piks radīja ikonisku plakātu ar saukli "Samīsim fašismu!", kurā espadriļā ieauta kāja pacelta virs kāškrusta, espadriļām simbolizējot katalāniešu pretošanos ģenerāļa Franko režīmam.

Par espadriļu vēsturi, kā arī citu apģērbu ceļojumam cauri gadsimtiem un modes virzieniem var vairāk uzzināt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja jaunajā izstādē "Vêtements modèles. Modes arhetipi", kas tapusi sadarbībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona civilizāciju muzeju (Musée des civilisations, de l'Europe et de la Méditerranéel) Marseļā Francijā.