Vai zini, kas ir bonsai un kāda ir tā veidošanas māksla?

Stāsta Latvijas Bonsai parka radītāja un īpašniece Inga Valtere 

Vai zini, ka izcilā Vinsenta van Goga (Vincent Willem van Gogh, Nīderlande, 1853-1890) darbos jūtama Japānas elpa un iedvesma? Arī mūzikas pasaules pārstāvis, producents, komponists Sers Džordžs Mārtins (Sir George Martin, Lielbritānija, 1926-2016), kas tiek dēvēts par piekto "Bītlu" dalībnieku, ir sajutis un praktizējis bonsai veidošanas mākslu.

Pētot Latvijas kultūrvēsturi, arī atklājam pavedienus, kas ir saistīti ar Japānu un kopīgo mūsu kultūrās. Taču šajā reizē vēlos dalīties ar jums bonsai stāstā.

Bonsai mākslas pirmsākumi, kā vēsta leģendas, ir atrodami senajā Ķīnas kultūrā, taču šodien bonsai vairāk saistām ar Japānu, kas ir attīstījusi un izkopusi koku veidošanas mākslu bonsai.

Ja tulkojam šo vārdu no japāņu valodas, tas nozīmē "koks traukā" jeb "koks podā", tādējādi jau lielā mērā iegūstam izpratni par to, kas slēpjas zem šī nosaukuma.

Bonsai – koku veidošanas mākslas galvenais princips nebūt nav izveidot pēc iespējas šķībāku, liektāku koku, – nez kāpēc eiropietim izveidojies tieši šāds priekšstats par bonsai. Taču

bonsai princips ir ļoti vienkāršs: tas ir dabā augoša koka atveidojums miniatūrā formā, līdz ar to ir jāsaprot, ka ikviens bonsai meistars, strādājot ar koku, ievēros bonsai veidošanas kanonu, cienot un respektējot dabas likumus.

Nereti arī es savā praksē sastopos ar cilvēku jautājumiem pēc bonsai priedītes, ko viņi vēlas novietot savā dzīvojamā telpā, taču diemžēl man nākas apbēdināt, jo priedes, kas veidotas kā bonsai, istabā dzīvot nedrīkst. Bonsai tradicionāli ir ārā, traukā, jeb keramikas podā augošs koks. Pie tiem mēs varam uzskaitīt visus kokus, ko sastopam savā dabā. Un šādiem – arī bonsai – kokiem būs lieliski piemērota gan terase, gan balkons, gan speciāli veidota vieta dārzā. Bet tirgus nebūtu tirgus, ja eiropietim par godu netiktu radīts arī telpu bonsai. Šos bonsai kokus raksturo tas, ka tie var visu gadu augt arī telpā. Es gan savā pieredzē un praksē mēdzu darīt tā, ka vasaras laikā arī iekštelpu bonsai kokus iznesu dārzā, lai tie sasmeļas saules enerģiju un spēku.

Latvijā esošajā Bonsai parkā ir iespēja apskatīt izcilu bonsai koku kolekciju, kas veidota vairāku gadu garumā.

Bonsai nav speciāla koku šķirne. Par bonsai var būt jebkurš koks, kas tiek veidots, ievērojot bonsai veidošanas kanonu. Tas ir stāsts arī par trauku, kurā koks aug, kā arī galdiņu vai paliktni, uz kā tas ir novietots. Tas nozīmē, ka jebkuru koku jebkādā traukā iestādīt nevaram. Arī galdiņš tiek speciāli veidots katram konkrētajam kokam.

Šī kompozīcija ir ļoti svarīga, lai bonsai stāsts tiktu izstāstīts autentiski un patiesi. Bonsai kanons ietver visus šos trīs – koku, trauku un galdiņu. Ir jāapgūst un jāpārzina arī podu formas, krāsu toņi, kā arī kopējās proporcijas, un katrs konkrētais bonsai jāveido kādā no padsmit noteiktajiem bonsai stiliem. Meistari, vērojot, kā koki aug, arī izveidoja šos stilus, jo tie ir dabas prototipi.

Tātad bonsai ir traukā augošs koks, jo samērā bieži pat dārzniecības nozares profesionāļi arī augsnē, zemē augošos un īpaši veidotos kokus sauc par bonsai, taču atcerēsimies: lai koku nosauktu par bonsai, mums vispirms ir jāredz trauks, kurā tas aug. 

Augsnē jeb dārza zemē augošie un veidotie koki saucami par nivaki. Ir ļoti būtiski ievērot šo niansi, lai runātu vienā valodā!

Tāda ir bonsai pasaules redzamā un praktiskā puse. Taču tās neredzamā filozofiskā daļa ir katra meistara, kā arī katra bonsai mākslas vērotāja ceļš vairāku gadu desmitu garumā, atklājot gan dzīves patiesības, gan noslēpumus.