Stāsta Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Gabriels Taivāns

“Āzijas vērtības” ir vairāku Āzijas valstu doktrīna, ko liek pretī Rietumu cilvēktiesībām. Tā tiešā veidā izriet no jautājuma – ko par rietumniekiem, par mums domā Āzijas iedzīvotāji, proti, pasaules lielākā iedzīvotāju daļa.

Bieži jau saka: “Kāda man daļa, lai domā, ko grib”. Tomēr šis ir apgalvojums, ir nederīgs tad, kad ir jāsadzīvo dažādu civilizāciju pārstāvjiem. Kā piemēru, minēsim ķīniešus. Viņi gadu tūkstošiem ir dzīvojuši pie pilnas pārliecības, ka tikai ķīnieši ir patiesi civilizēti ļaudis. Tādēļ Ķīna ir “Džungo” – jeb “Vidus valsts” un tai apkārt dzīvo tautas, kas pārstāv dažāda līmeņa barbarismu – lielāku, vai mazāku. Mans kolēģis nelaiķis Edgars Kattai, kas bija japāņu un ķīniešu valodas virtuozs, stāstīja, ka viņam dzīvojot Mandžūrijā, nācās dzirdēt izbrīna pilnas replikas, ka viņš “runājot cilvēku valodā”. Citiem vārdiem – tikai ķīnieši runā cilvēku valodā, bet kādā tad runā citi – atminiet paši.

Arābi tic, ka viņi ir tie labākie un arābu valoda ir pati pilnība, jo taču pats Dievs ir pasludinājis savu likumu nevienā citā, kā arābu valodā. Citu tautu musulmaņi saka, ka viņi ir labāki par citiem, jo viņiem vieniem ir patiesā ticība. Citi reliģiskā ziņā ir tumsonīgi un maz attīstīti. Japāņu tradīcija pauž, ka japāņi ir cēlušies tiešā veidā no dieviem – kami, tādēļ pārējā cilvēce stāv daudz zemāk par japāņiem. Šo savu ekskluzivitāti japāņi cenšas iemiesot dzīvē. Nav brīnums, ka Japānā ražotās preces ir tik labā kvalitātē. To taču ir darījuši cilvēki, kas ir gandrīz dievi.

Mēs dzīvojam globālā pasaulē. Saka, ka visa pasaule “dzīvo pēc Rietumu gregoriāniskā kalendāra, ievēro Eiropā izveidotos satiksmes drošības noteikumus, nēsā amerikāņu džinsus, visur lieto angļu valodu un finanšu terminus, kas radušies Itālijas un vēlāk – Amerikas banku vidē”, utt. Jā, tā tas ir, bet tā tas nebūs, jo mēs dzīvoja strauju izmaiņu pasaulē.

 Globālas izmaiņas seko ekonomiskai varenībai. ASV varenība sāk nobālēt Ķīnas un citu “Āzijas tīģeru” priekšā. Nākotnē tie būs viņi, kas lūkos uzspiest pārējai pasaulei vērtības, kas mums liekas neierastas. Kādas tās ir? Lai manītu starpību, vispirms ir nepieciešams palūkoties uz mums pašiem ar aziātu acīm.

Āzijas intelektuāļi atzīmē: jā, demokrātija un cilvēka brīvības tiek pasludinātas, no Āzijas valstīm arī pieprasītas, taču patiesībā varu Rietumos tur tradicionālas politiskās kliķes. Cilvēka brīvību vietā tiek iesakņotas ideoloģijas, kurām nav nekā kopēja ne ar cilvēka dabisko stāvokli, ne ar sabiedrības gadsimtu gaitā pārbaudītām vērtībām. Kādreiz Eiropa likās laba vieta, kur dzīvot. Šodien aziāti Rietumu sabiedrības vairs neuzskata par savu paraugu. Vārda brīvības vietā ir ienācis politkorektums, ir iestājies morāls pagrimums, narkomānija un seksuālās atkarības, baltās rases izmiršana, tās fiziska un garīga degradācija, kā arī slinkums. Āzijas analītiķi kritizē eiropiešu atkarību no sociālās apdrošināšanas, jo tā grauj Eiropas saimniecisko nākotni. Šodien dzimušajiem nāksies 82% no nopelnītā atdot sociālo programmu apmaksāšanai. Šāds stāvoklis nav dzīvotspējīgs.

Jūtot savu spēku, Ķīnas, Japānas, Singapūras, Malaizijas līderi sarunās ar eiropiešu un amerikāņu valsts vadītājiem liek priekšā mantru par Āzijas vērtībām. “Āzijas vērtības” aizvien biežāk tiek pretnostatītas Rietumu “cilvēka tiesībām”, “demokrātijai”, “sociālajai drošībai”.

Ko Āzija liek pretī indivīda tiesībām? Tā ir “Ģimene, izglītība, taupība un personīgais mājoklis, intensīvs darbs, tīrība sadzīvē”.

Paskaidrosim teikto. “Ģimene” tiek pretstatīta Rietumu “cilvēka tiesībām”. Rietumos cilvēks ir indivīds, neatkarīgs no vecākiem un sabiedrības. Rietumos galvenais cilvēka instinkts ir personiskais labums un baudas, kurām nedrīkst traucēt ne vecāki, ne ģimene, ne bērni, jo tiem visiem ir tādas pašas tiesības. Āzijas tradīcija tieši pretēji - uzskata, ka cilvēka galvenā sabiedriskā funkcija nav tiesības, bet pienākumi. Rietumu vērtības grauj ģimeni, padara bērnus par bāreņiem, vairo seksuālo visatļautību, alkoholismu, narkomāniju un no tā izrietošo noziedzību. Civilizētas personības vērtības ir pienākumi pret vecākiem, pienākumi pret bērniem, ģimeni un savu tautu. Bez šīm vērtībām, uzskata ķīnieši, Ķīnas un “Āzijas tīģeru” ekonomiskais brīnums nebūtu iespējams. “Taupība un personīgais mājoklis” tiek liktas pretī Rietumu sociālajām garantijām – pensijai, slimību pabalstiem, bēgļu un patvērumu meklētāju stutēšanai. Runa ir par to, ka taupība un ģimenes finanšu kārtība vairo cilvēku pašdisciplīnu, izslēdz slinkumu, patērētāja niķi un bezatbildību pret ģimeni un tuviniekiem. “Intensīvs darbs” ir cilvēka panākumu atslēga, kā arī zāles pret bezatbildīgu politikānismu un tukšu ideoloģiju. Valsts lietas tiek uzticētas kompetentiem tehnokrātiem, nevis bezatbildīgiem mutes bajāriem no dažādām vieglprātīgām klaigātāju partijām.

Šeit lielākā daļa stāstījuma nāk no ķīniešu – no Kun Czi, jeb Konfūcija gudrībām. Kun Czi dzīvoja pustūkstoti gadu pirms kristīgās ēras. Lielāko daļu no teiktā apstiprina arī arābi, japāņi, korejieši un citi austrumu puslodes iedzīvotāji. Vai mēs – Rietumu cilvēki būtu gatavi pārslēgties no tiesībām uz pienākumiem, ir labs jautājums.