LSM ziņās: Vai zini, kas bija Karls Jērns?

Stāsta vēsturnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja Mūzikas nodaļas ilggadējs vadītājs Elmārs Zemovičs.

1900. gadu sākumā un arī vēl Latvijas laikā biežs viesis uz Latvijas koncertskatuvēm no Ņujorkas. Viņš bija dziedātājs (tenors), ko kādreiz mēģināja padarīt pat par latvieti – Kārli Jēriņu (!), jo Karls Jērns ir dzimis Rīgā 1873. gada 5. janvārī pēc jaunā stila (pēc vecā stila – 1872. gadā).

Mēģināju atrast viņa latvisko cilmi, meklējot baznīcas grāmatās viņa dzimšanas ierakstu, un Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas draudzes grāmatā atradu ierakstu, ka Karla Jērna tēvs ir vācietis, kurpniekzellis no Meklenburgas Hanss Joahims. Māte – Anna Albrehta, šķiet, ka tomēr arī vāciete, jo, ja viņa būtu latviete, tad baznīcu grāmatās turpat būtu pieminētas arī viņu laulības vai citi bērni, taču nekā tamlīdzīga nav. Tātad šis pasaulslavenais tenors ir vācu izcelsmes dziedātājs.

Dzimis Rīgā, no astoņu gadu vecuma Karls jau dzied Rīgas Vācu teātra korī. Tur viņu pamana kapelmeistars Otto Loze. Viņš gādā, lai apdāvinātais zēns varētu baudīt arī labu izglītību. Ar labām sekmēm Karls Jērns sāk mācīties dziedāt un viņam rodas lielisks sponsors – barons Belinghauzens, kas subsidē Karla mācības gan Rīgā, gan vēlāk Berlīnes Konservatorijā, kur jauneklis mācās dziedāšanu.

1896. gadā, 23 gadu vecumā, Karls Jērns debitē Freiburgas operā, vēlāk dzied arī Cīrihes operā, tad – Hamburgā, bet no 1908. līdz 1914.gadam – Metropolitēna operā Ņujorkā. Aizbraucot uz Ameriku, Karls Jērns, acīmredzot, ir papildinājies arī pie Karuzo. Starp citu – Latvijas presē bija lieliska bilde, kur abi – Jērns un Karuzo – ļoti draudzīgi uz kuģa kādā ceļojumā omulīgi pavada laiku. Pēc Pirmā pasaules kara – 1916. gadā – Karls Jērns iegūst Amerikas pavalstniecību, bet Rīgu neaizmirst.

No 1897. gada viņš diezgan regulāri sāk braukt uz Rīgu – uzstājas gan operā, gan koncertos. 1923., 24. gada vasarās Karls Jērns kopā ar Rīgas simfonisko orķestri, kura pamatā bija Operas orķestra mūziķi, uzstājās arī koncertos Rīgas jūrmalā.

Par Karlu Jērnu ir interesanta ziņa no Vācijas. Izrādās, šis dziedātājs vācu komponistu operās bija Vācijas ķeizara Vilhelma II favorīts.

1932. gadā, kad Karla Jērna dziedātāja karjera beidzās, viņš atvēra savu dziedāšanas studiju Ņujorkā un ilgus gadus to vadīja. Karls Jērns nomira 84 gadu vecumā Denverā 1947. gada 19. decembrī.

Latvija pasaulei ir devusi diezgan daudz izcilu dziedātāju.

Līdzās Karlam Jērnam es varētu pieminēt kaut vai ebreju izcelsmes dziedātāju, kurš arī nācis no Rīgas – Jozefu Švarcu (1881–1926). Viņš bija Eiropas un pasaules līmeņa dziedātājs! Arī mūsu pašu slavenā Alīda Vāne (1899 –1969), kura ilgus gadus dziedāja Itālijā. Vai vēl viena dāma – Latvijā dzimusī Marija Reke (1872– ?), kas nākusi no pazīstamās baronu fon der Recke dzimtas. Viņa bija Eiropas līmeņa dziedātāja, visu mūžu dziedājusi Vācijas operteātros.

Tā ka Latvija var lepoties ne tikai ar mūsdienu slavenajiem dziedātājiem Elīnu Garanču, Ingu Kalnu, Marinu Rebeku, Egilu Siliņu un citiem, bet arī agrākos laikos ir bijuši šādi izcili dziedātāji, kas nākuši no Latvijas.