Vai zini, kas bija Friderika Šopēna nāves cēlonis?

Vismaz 140 gadus pēc komponista nāves neviens neapšaubīja pieņēmumu, ka Šopēns nomira no tuberkulozes.

Šopēna galvenā slimība bija hroniska plaušu tuberkuloze. Tuberkuloze 19. gadsimta pirmajā pusē bija endēmiska slimība Ziemeļeiropā. Medicīnā tuberkulozi sauc par "trūcīgo slimību", taču slimības nodošana turīgākiem, labāk izglītotiem un labāk barotiem cilvēkiem arī bija ļoti vienkārša.

Tomēr bija ārsti, kas uzskatīja, ka tuberkuloze ir maz ticams Šopēna hroniskās elpceļu slimības cēlonis.

Ar tuberkulozi viņš sadzīvoja 24 gadus. Šopēns bija 170 cm garš, visu mūžu svēra nepilnus 45 kg. Šopēnam bija izteikta tendence zaudēt svaru pēc elpceļu infekcijām un turklāt viņš neievēroja ārstu ieteikto diētu. Zināms, ka viņu mocīja novājinošs hronisks klepus, kas bieži vissmagākais bija no rīta.

Jau 1980. gadu beigās parādījās pirmie ārstu zinātniskie pētījumi, kas meklēja dziļākus pierādījumus īstajam komponista nāves cēlonim.

Tomēr 2017. gadā medicīnas pētījums, kas norisinājies Polijas Zinātņu akadēmijas biedra, profesora Maikla Vita vadībā, apliecina, ka Frideriks Šopēns, visticamāk, mira no tuberkulozes retas komplikācijas,

tādējādi ar šādu diagnozi pieliekot punktu jau daudzu gadu desmitu disputam un publikācijām par to, kas tad izraisīja komponista nāvi.

Šopēns mira 1849. gadā un, visticamāk, nāves cēlonis bija perikardīts, kas ir hroniskas tuberkulozes reta komplikācija. Citi ierosinātie cēloņi nāvei bija iedzimta slimība - cistiskā fibroze un alfa-1-antitripsīna deficīts, kas ir reta ģenētiska slimība, kuras dēļ slimnieki ir pakļauti plaušu infekcijām.

Ir izplatīts pieņēmums, ka arī Šopēna jaunākā māsa Emīlija 14 gadu vecumā mira no cistiskās fibrozes. Jāpiebilst, ka cistiskā fibroze atšķiras no tuberkulozes ar to, ka nav lipīga, bet gan ģenētiska, tātad ģimenē iemantojama. Tā atšķiras no tuberkulozes ar to, ka tā nav lipīga, bet gan ģenētiska.

2017. gadā Polijas pētnieku komanda bija pirmā, kas pārbaudīja Šopēna sirdi kopš 1945. gada notikumiem. Pēc paša Šopēna vēlēšanās viņa sirds jau ilgstoši glabājas Varšavā - Svētā Krusta katoļu baznīcā, un mūsdienu zinātnieki pārliecinājās, ka tā joprojām ir "perfekti noslēgta konjaka iepildītā burkā".

Grupas līderis profesors Maikls Vits norādījis, ka šo burku nekādā gadījumā nedrīkst vērt vaļā, jo tas sabojātu tur esošo Šopēna sirdi. Un būtu poļu nācijai svētas relikvijas iznīcināšana. Turklāt zinātnieki ir diezgan droši, ka šoreiz iegūtās zināšanas ved pie patiesības par dižā ģēnija īsto nāves cēloni.