Vai zini, kāpēc viens no slavenākajiem Gunara Saliņa dzejoļiem bija "Apmežosim Ņujorku"?

Stāsta dzejnieks Kārlis Vērdiņš 

Gunars Saliņš (1924–2010) bija viens no galvenajiem "Elles ķēķa" grupējuma dzejniekiem. Liktenim labpatikās, ka viņa dzejolis "Apmežosim Ņujorku" kļuva par vienu no vispopulārākajiem dzejoļiem trimdā.

Tas ar smaidu un asprātību apcerēja tēmas, kas citos dzejoļos bija izteiktas nopietnāk, skumjāk vai traģiskāk. Pirmkārt, ārēji komfortablu, materiāli nodrošinātu un iespaidiem bagātu dzīvi mītnes zemē, kas tomēr rada ilgas pēc dzimtenes.

Otrkārt, dabas un civilizācijas pretstatījumu, kuru trimdinieka situācija ļauj izjust sevišķi asi: uzauguši mazpilsētās, Rīgas nomalēs vai lauku zemnieku sētās, daudzi trimdinieki nokļuva Amerikas urbanizētajā, industriāli attīstītajā vidē, kuras augošā ekonomika radīja fenomenu, ko sauc par patērētāju sabiedrību, un kuras kultūrā eiropiešiem daudz kas varēja likties mākslots, sekls un bezgaumīgs.

Šai sabiedrībai trimdas literatūrā nereti pretstatītas lietas, kas šķiet autentiskas, no iepriekšējām paaudzēm pārmantotas, kā arī pirmatnējs dabas spēks, kura nekontrolējamā enerģija tiecas izaicināt cilvēku radīto racionalitāti un komfortu.

"Apmežosim Ņujorku" pirmpublicējums ir 1959. gadā žurnāla "Jaunā Gaita" 20. (marta/aprīļa) numurā, laikā, kad šis izdevums tā pa īstam nodibina saikni ar "Elles ķēķa" grupu un kļūst par nozīmīgu jaunās latviešu trimdas literatūras tribīni, literārā procesa virzītāju.

Tajā pašā numurā pirmpublicējumu piedzīvo gan Linarda Tauna dzejoļi "Laulības ar pilsētu" un "Dzimtenes ābols", gan viņam veltītais Mudītes Austriņas pirmais publicētais "baletiņa" žanra darbs "Balets — procesija ar Linardu Taunu", gan Jāņa Turbada izaicinoši ironiskās pasakas "Ķēves dēls Kurbads" fragments. Turklāt šajā numurā žurnāla redakcija propagandē "Apmežosim Ņujorku" adresāta Dzintara Soduma darbu: jaunā latviešu literātu paaudze aktīvi iesaistās Džeimsa Džoisa "Ulisa" latviešu tulkojuma izdošanas kampaņā, vākdama tai finanšu līdzekļus un nodrošinādama tā publicēšanu 1960. gadā Zviedrijas latviešu apgādā "Ziemeļblāzma".