Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece

Romana Sutas gleznotais Alfreda Bīlmaņa portrets padomju laikā tika slēpts no sabiedrības, jo tā fonā bija uzgleznots Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs.

Glezna bija ļoti sliktā stāvoklī un glabāta slēptā vietā, tāpēc bija jāveic pamatīgi restaurācijas darbi. Minēto gleznu LNMM ieguva līdz ar mantojumā iegūtajiem abu mākslinieku darbiem un personisko arhīvu. Muzeju izveidoja pēc mākslinieku meitas Tatjanas Sutas iniciatīvas, un publikai to atvēra 2008. gadā. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiāle Rīgā, Elizabetes ielā 57a.

Alfreds Bīlmanis (1887-1948) bija ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs. Beidzis Maskavas universitātes Vēstures nodaļu, Viļņas universitātē ieguvis doktora grādu Dr.phil. Bīlmanis piedalījās 1. pasaules karā, pēc tā beigām strādāja par pasniedzēju Rovnā (toreiz Polijā). 1920. gadā atgriežoties Latvijā, sākas ražīgākais A. Bīlmaņa darbības posms – darbs Ārlietu ministrijā: sākumā strādājis kā ministrijas Preses nodaļas sekretārs, bet pēcāk – kā šīs nodaļas vadītājs līdz pat 1932. gadam.

Valsts propagandas darbā – informācijas izplatīšanā ārzemēs – iesaistījās sabiedriskie darbinieki, literāti, zinātnieki, mākslinieki, politiķi, tautsaimnieki, žurnālisti un diplomāti, sākumā sūtot ziņas un nepieciešamos aprakstus informācijas birojiem, preses centriem un ārzemju pārstāvniecībām. Pēc tam šīs liecības atbalsojās Rietumeiropas valstu politiskajos viedokļos.

Latviešu mākslas skaidrošanas un interpretēšanas laukā atzīmējams Romana Sutas Ārlietu ministrijai sagatavotais apcerējums "Latviešu mākslas sešdesmit gadi" (60 Jahre Lettischer Kunst). Sutas sarakste ar Latvijas Valsts mākslas muzeja direktoru Burkardu Dzeni atspoguļo darba tapšanu, arī reprodukciju izvēli izdevumam.  Ar ministrijas Preses nodaļas vadītāja, daudzu Latvijai veltītu darbu autora Alfreda Bīlmaņa atbalstu apcerējums iznāca vācu valodā, to izdeva 1923. gadā Leipcigā. Savukārt mākslas vēsturnieka Jāņa Dombrovska īsais pārskats par latviešu mākslas vēsturi tapa franču valodā, tulkojumu veica ministrijas Preses nodaļa (1924). Šie izdevumi Rietumeiropā paplašināja izpratni par latvisko identitāti un Latvijas kultūras attīstību.

Kopš 1932. gada Alfreds Bīlmanis aktīvi strādāja diplomātiskajā dienestā. Viņš pārstāvēja Latviju visupirms PSRS (1932-1935). Rietumeiropā bija valdības prioritāte, savukārt dialogs ar PSRS – aktīvu kultūras dzīves organizētāju sadarbības rezultāts. 1934. gadā latviešu māksla, jau pārstāvot neatkarīgu valsti, tika parādīta Padomju Savienībā – Maskavā un Ļeņingradā. Izstādi organizēja Latvijas Kultūras tuvināšanās biedrība ar PSRS tautām, tās iniciators bija daudzu kultūras notikumu ierosinātājs bijušais Ārlietu ministrijas Preses dienesta vadītājs, Latvijas sūtnis PSRS Alfreds Bīlmanis.

No 1935. gada viņš turpināja diplomātisko misiju ASV, tur uzturoties līdz pat savai nāvei 1948. gadā.