Vai zini, kādus suvenīrus jūrnieki veda uz dzimteni?

Stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs, vēsturnieks Andris Cekuls 

     Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas Kuģniecības vēstures nodaļas krājumā un ekspozīcijā kopumā atrodas 73 kuģinieku suvenīri, kurus jūrā braucēji ieguvuši savu tuvo un tālo kuģojumu laikā. Par atskaites punktu šo suvenīru iegūšanai var minēt 1864. gadu, kad pirmajā tāljūras reisā uz Beļģijas ostu Ģenti devās burinieks “ Katarina”. Līdz 19. gs. beigām Latvijā būvētie burinieki jau bija apguvuši visus pasaules okeānus. Kā piemiņu par šiem braucieniem jūrnieki uz dzimteni atveda dažāda veida suvenīrus. Tie iegūti preču apmaiņas rezultātā, kā arī pirkumu veidā.

      Raksturīgākie kuģinieku suvenīri muzejā ir Āfrikas cilšu medību koka pīķis, bultas, harpūna zivju ķeršanai, kā arī lauksaimniecības darba rīks – kaplis.

Vietējā ostas suvenīru veikalā tika iegādāts kokosrieksta trauciņš un liela strausa ola. Tā joprojām apskatāma muzeja Latvijas Kuģniecības vēstures ekspozīcijas zālē. Turpat iegādāts spieķis, kurš izgatavots no haizivs mugurkaula skriemeļiem.Vieni no populārākajiem kuģinieku suvenīriem bija lielie okeāna gliemežvāki. No Nīderlandes, kuras ostās bieži piestāja latviešu burinieki, jūrnieki parasti atveda koka tupeles. Tālo braucienu laikā okeānos tika zvejots un starp ierastajiem zivju lomiem tika noķertas arī retāk sastopamas zivis. Tā krājumā tagad atrodas zobenzivs galvas daļa – zobenzivs zāģis. Visi iepriekšminētie priekšmeti muzejā nodoti sen – 20. gs. 30. gadu beigās, un tie iegūti un atvesti uz Latviju 19. un 20. gs. mijā.

      Tvaikoņu ēras laikā, pagājušā gadsimta 20. – 40. gados, Latvijas jūrnieki kā suvenīrus braucienu laikā iegādājās mazus miniatūrus glābšanas riņķus 10 – 15 cm diametrā.

To vidusdaļā bija ovāla koka daļa, uz kuras Uz tās bija tās Eiropas ostas pilsētas skats, kur tajā laikā atradās Latvijas tvaikonis ar tā apkalpi. Kā suvenīri tika atvesti arī interesantas ceremonijas aksesuāri, kā Neptūna koka trijžuburis un pakulu bārda. Tie tika izmantoti iesvētījot tos jūrniekus, kuri pirmo reizi šķērsoja okeāna ekvatoru. Trijžuburis un pakulu bārda bija šīs ceremonijas vadītāja – Neptūna nepieciešamais darba rīks un tā ārējā veidola sastāvdaļa.

      Dažādu jūrniecības pasākumu laikā Latvijas kuģniecības un citas ar jūrniecību saistītas sabiedrības bieži vien dāvināja viena otrai t. s. piemiņas suvenīrus. Tā muzeja krājumā atrodas metāla kuģis - krājkase, kuru šādā veidā ieguva Latvijas Glābšanas biedrība uz ūdeņiem un nodeva to muzejam 20. gs. 30. gadu beigās.

     Padomju laikā šādu tikšanās reižu laikā parasti kā piemiņa un arī kā suvenīrs tika pasniegti mazie vimpeļi. Muzeja krājumā ir pārdesmit šādi vimpeļi, kurus Latvijas jūrniekiem kā suvenīrus dāvināja VDR un Polijas kuģniecības organizāciju pārstāvji.