Vai zini, kādus likteņus piedzīvojuši muižu vēsturiskie interjeri?

Stāsta Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs 

Līdz ar jaunām modes tendencēm vai katras jaunas paaudzes vēlmēm pēc komforta muižu kungu mājas tika modernizētas un paplašinātas ar jaunām piebūvēm, bet telpu interjeros tika mainīts dizains un mēbeles.

Mūsdienās vairākās muižu kungu mājās uz sienām varam vēl atrast dekoratīvu tapešu paraugus vairākos slāņos, kas liecina par regulārām interjera maiņām līdz 20. gadsimta sākumam. Savukārt senās fotogrāfijās varam labi saskatīt pārdomātu iekārtojumu, kas apliecina saimnieka estētiskos standartus, gaumi un tiekšanos pēc modernā.

Pēc agrārās reformas ar bagātīgu mākslas darbu un daudzveidīgu mēbeļu kolekciju iekārtotās siltās un mājīgās muižu kungu mājas palika tukšas. Atbilstoši agrārās reformas likumam, atsavināto muižu īpašniekiem valdība atvēlēja piecus mēnešus, kuru laikā viņi varēja izvest savu kustamo mantu no atsavinātajām ēkām.

Ne visu bija iespējams pārvietot, tādēļ bieži vien muižnieku uzdevumā tika rīkotas izsoles, kurās arī kāds vietējais zemnieks varēja beidzot tikt pie sen kārotās muižas mēbeles. Izsolēs nonāca galvenokārt lielās, masīvās mēbeles un lauksaimniecības aprīkojums, ko bija grūtāk transportēt. Tā visbiežāk notika arī ar klavierēm, kuras vēlāk izmantoja muižas kungu mājās ierīkoto skolu mūzikas stundās.

Pa zemnieku sētām izklīdušās muižu kungu māju mēbeles vēl mūsdienās kādā no lauku sētām tiek glabātas kā dzimtas relikvija vai arī tās nolietotas stāv šķūnī. Tā piemēram,

Lielstraupes pilī atgriezies manierisma stilistikā veidots krēsls no 19. gadsimta, ko var labi saskatīt 20. gadsimta sākuma interjera fotogrāfijā. Pēdējos simts gadus krēsls atradies kādas ģimenes šķūnītī, kur uz tā cirsti liellopu kauli...

Līdzīgi tas bijis ar Popes muižas ēdamzāles bufeti, galdu un krēsliem, kas bija aizceļojuši uz Skrundu, kur izmantoti kā vistu sprosti un dārzeņu apcirkņi, bet tagad restaurētā veidā atgriezušies vēsturiskajā vietā. Arī Stendes galdniecībā atrastais rakstāmgalds, uz kura 1888. gadā savu parakstu atstājis arhitekts Teodors Zeilers, nu atgriezies Nurmuižā.

Citāds liktenis ir bijis Apriķu muižas kungu mājas zāles durvīm, kas pēc arhitekta Eižena Laubes izstrādātā projekta ir kļuvušas par citas pils ikdienas daļu, jo ir ievietotas Rīgas pils interjerā un tās ved uz Valsts prezidenta kabinetu.

Mūsdienās nereti zudušajiem interjeriem tiek veidotas rekonstrukcijas. Tā, piemēram, Durbes pils interjers papildināts ar Juliusa Dēringa 1865. gadā gleznotā Matiasa fon der Rekes un viņa mazdēla Karla dubultportreta kopiju, bet Zaļās muižas zālē uz vēsturiskā āķa uzkārta Gustava Rihtera 1864. gadā gleznotā Alekša fon Šepinga portreta kopija.  Arī Jaunauces pils vestibilā vēsturisko vietu ieņem pēc parauga no jauna izgatavotais drēbju pakaramais un spogulis.

Kā vienīgos piemērus, kuri mūsdienās ārpus muzejiskā rāda pilnvērtīgu muižas kungu mājas interjera iekārtojumu, var minēt Kukšu un Lielvircavas muižu.

Kukšu muižas kungu māja ir unikāls piemērs Latvijas kultūras mantojuma revitalizācijā, kur ar augstu autentiskuma pakāpi ir atjaunota ēkas dekoratīvā apdare, bet interjeru veido Latvijā vērtīgākā un mākslinieciski augstvērtīgākā publiski pieejamā privātkolekcija. Turpretim Lielvircavas muižas kungu māja lepojas ar baronu fon Klopmaņu dzimtas vēsturisko priekšmetu kolekciju, kas rāda 19. gadsimta interjeru un turpina dzimtas stāstu arī pēc 200 gadiem.