Stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš

Autisms ir attīstības traucējums, kas ietekmē bērna spējas sazināties ar citiem cilvēkiem. Diemžēl šāda veida traucējumi ir sastopami visai bieži – apmēram 1 bērnam no 150. Šobrīd autismu nevar izārstēt, un tas nepazūd, arī cilvēkam pieaugot.

Cilvēkiem ar autismu ir problēmas trijās jomās: tās ir komunikācijas  grūtības, sociālās mijiedarbības jeb saskarsmes grūtības, kā arī atkārtota  jeb stereotipiska uzvedība un šauras intereses.

Šobrīd zinātnieki sliecas uzskatīt, ka katrai autisko traucējumu formai ir savs atšķirīgs cēlonis. Ir zināms, ka autisma cēlonis var slēpties izmaiņās  ģenētiskajā,  domāšanas vai neironālajā līmenī. Domājot par izmaiņām  ģenētiskajā līmenī, tās ne vienmēr ir izmaiņas tieši pašu gēnu līmenī jeb to mutācijas.

Autisma  cēlonis bieži vien var slēpties tajā apstāklī, ka kaut kādu iemeslu dēļ netiek nolasīti atsevišķi cilvēku smadzenēm vitāli svarīgi gēni. Tādā gadījumā atsevišķi smadzeņu apgabali nespēj pilnvērtīgi sadarboties ar citām smadzeņu zonām.

Lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, pētījumi rāda, ka neiropsiholoģiskas dabas autiskos traucējumus var izraisīt arī kuņģa-zarnu trakta iekaisumi, kurus izsauc imunoloģiska rakstura traucējumi, zarnu nervu sistēmas bojājumi, kā arī novirzes zarnu mikrobu sastāvā un dažas ķīmiskas vielas, tostarp tādas, kas ir mūsu pašu vielmaiņas produkti.

Atklāts arī, ka daži cilvēka paša organisma ražoti hormoni spēj ietekmēt cilvēka sociālo uzvedību un instinktus. Viens no šādiem hormoniem, ko sintezē mūsu smadzenes, ir oksitocīns. Tā ir neliela gredzenveida molekula, kuru veido astoņu aminoskābju virtene. Par šo hormonu jau ilgāku laiku bija zināms, ka tas ietekmē sievietes reproduktīvās spējas, bērna dzimšanu un mātes izturēšanos pēcdzemdību periodā. Īpaša nozīme šim hormonam ir arī attiecībā uz mātes piena izdalīšanās daudzumu. Tāpēc to plaši lieto lopkopības izslaukuma kāpināšanai.

Īpašu uzmanību oksitocīns piesaistīja tad, kad atklājās, ka mātes mīlestība un attieksme pret bērnu ir atkarīga no oksitocīna koncentrācijas sievietes asinīs. Tāpēc to dēvē arī par mātes mīlestības hormonu.

Paradoksāli, bet pavisam nesen zinātnieki atklājuši, ka ģenētiski modificētajām pelītēm, kurām iztrūkst viens no gēniem, rodas autismam līdzīgi sociālās uzvedības traucējumi. Šie dzīvnieciņi turas savrup un nekomunicē viens ar otru. Arī ar sarežģītu iekārtu palīdzību iegūtie smadzeņu uzņēmumi parādīja, ka šīm pelītēm ir traucēta mijiedarbība starp atsevišķiem smadzeņu apgabaliem. Jau agrāk tika noskaidrots, ka šo dzīvnieku asinīs ir arī mazāk oksitocīna nekā tas ir normālajiem dzīvnieciņiem. Tagad atklāts, ka,

injicējot oksitocīnu, autiska rakstura traucējumi šīm pelītēm pazūd, kas liecina, ka mātes mīlestības hormonam varētu būt nozīmīga loma sociālās uzvedības traucējumu novēršanai cilvēkiem ar autismu.