Vai zini, kā Vīnes operas priekškars kļuva par vienu no skatītākajiem mākslas darbiem?

Stāsta kultūras un mākslas portāla Arterritory.com direktore un tekstu autore Una Meistere.

Pasaulslavenā vācu mākslinieka Anzelma Kīfera radītais operas drošības priekškara dizains ir 26. laikmetīgās mākslas projekts Vīnes operā. Līdzīgi kā iepriekšējie, tas publikai skatāms vienu sezonu – no novembra līdz jūnijam. Pirms un pēc izrādes, kā arī tās starpbrīžos.

Šī projekta iniciators ir viens no neparastākajiem muzejiem pasaulē – nemateriālā mākslas telpa museum in progress. 20. gadsimta 90. gados to dibināja austriešu kuratore Katrīna Mesnere un viņas vīrs, mākslinieks Jozefs Ortners. Tas kļuva par pirmo muzeju bez sienām, kura mērķis bija eksponēt laikmetīgo mākslu ārpus institucionālās vides – vietās, kur tā parasti nav apskatāma.

Muzeja sadarbība ar Vīnes Valsts operu aizsākās 1998. gadā, pateicoties toreizējam operas direktoram Jonam Holenderam. Viņam nepatika darbs, kas bija redzams uz operas priekškara, jo tas bija saglabājies vēl no nacistu laikiem. Un runā, ka ar tiem saistīts bijis arī pats autors.

Protams, laikmetīgās mākslas parādīšanās uz operas priekškara sākotnēji bija liels izaicinājums. Īpaši ņemot vērā publiku, kas nāk klausīties operu un ir pieradusi pie noteiktām tradīcijām.

Muzeja komanda darīja visu iespējamo, lai mākslas darbi būtu saprotami – drukāja pastkartes, rīkoja diskusijas. Sākumā bija ļoti daudz skepses. Visstrīdīgākais izrādījās pats pirmais priekškars, kura autore bija afroamerikāņu māksliniece Kara Vokere. Daži teica, ka viņas darbs atgādinot lētu Āfrikas bāru.

Šobrīd mākslas darbi uz Vīnes Valsts operas priekškara jau ir kļuvuši par neatņemamu tās daļu. Un tuvojoties sezonas nobeigumam operas publika ieintriģēti diskutē, kurš būs nākamais. Mākslinieku saraksts, kuri šajos 26 gados veidojuši priekškara dizainu, ir iespaidīgs – Metjū Bārnijs, Džefs Kūnss, Deivids Hoknijs un citi. Tikpat prominenta ir arī žūrija, kas tos izvēlas.

Pašu mākslas darbu izmērs ir nemainīgs un visai netradicionāls – 176 kvadrātmetri. Aizkars, pie kura darbs piestiprināts, sver sešas tonnas un teātra valodā tiek dēvēts par “ceturto sienu.”

Ņemot vērā, ka katru sezonu Vīnes Valsts operu apmeklē vidēji 600 000 skatītāju, “drošības aizkara” projekts ierindojams arī starp apmeklētākajām laikmetīgās mākslas izstādēm. Un tas noteikti ir rekordists no viedokļa, cik ilgi cilvēki mēdz uzkavēties iepretim vienam mākslas darbam. Un par to aizdomāties.

Tie, kas redzējuši visus 26 līdz šim radītos priekškarus, var uzskatīt, ka vienlaikus ar operas izrādēm iepazinuši arī spilgtāko laikmetīgās mākslas esenci.

Pagājušajā gadā, iedvesmojoties no Vīnes Valsts operas, savu māksliniecisko “dzelzs priekškara” versiju radīja arī Latvijas Nacionālā opera un balets. Darba autors ir mākslinieks Andris Eglītis, un tā pamatā ir “poētiski pētnieciska mijiedarbošanās ar aļģēm.” Darba apjoms ir 120 kvadrātmetri. Iepriekš impregnēts ugunsdrošībai, gleznojums integrēts priekškara kvadrātu dzelzs restēs.

Jāpiebilst, ka paša drošības jeb dzelzs priekškara funkcija ir gluži utilitāra – tā uzdevums ir pasargāt skatītāju zāli ugunsgrēka gadījumā, kas sācies uz skatuves vai aizkulisēs.