Vai zini, ka viena no nozīmīgākajām cariskās Krievijas dzelzceļa stacijām bija Kārsava?

Vai zināt, ka dzelzceļa stacija nav tikai ēka, bet plašs infrastruktūras kopums? Kā un kāpēc to agrāk dēvēja par vakzāli? To skaidro Toms Altbergs - VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts. Viņa pirmais stāsts mūs aizved uz Kārsavu, jo tur savulaik tika uzbūvēta viena no nozīmīgākajām cariskās Krievijas dzelzceļa stacijām.

Kārsavu mūsdienās laikam gan nevar uzskatīt par ļoti nozīmīgu pilsētu. Šobrīd tajā dzīvo vien nepilni 2 000 iedzīvotāju. Taču runa pat šobrīd nav par Kārsavu, bet gan par Bozovu, kura noteikti ir vēl mazāk zināma apdzīvota vieta. Izrādās, ka Kārsavas dzelzceļa stacija neatrodas Kārsavā, bet gan Bozovā un kādreiz tur strādāja aptuveni pieci tūkstoši dzelzceļnieku!

Vēl 19. gadsimta pirmajā pusē projektējot visai Krievijas impērijai nozīmīgo dzelzceļa līniju starp Sanktpēterburgu un Varšavu (respektīvi, sperot plašu soli Rietumeiropas virzienā), Kārsavas jeb Korsovkas vārds uz kartes un eventuālajā staciju sarakstā nemaz nebija atrodams.

Tomēr 1859. gadā, izvēloties staciju izvietojumu, franču izcelsmes inženieris Piarons de Mondezīrs (starp citu, pazīstamā Francijas armijas ģenerāļa Žana de Mondezīra tēvs) kopā ar inžnieri Pirelu noteica, ka tieši tagadējā Bozovā atradīsies gan tehniski nozīmīga dzelzceļa stacija, gan lokomotīvju depo, un te tad arī tiks veikta gan lokomotīvju nomaiņa, gan vagonu apskate, gan atradīsies sliežu ceļu uzturētāju kantoris, kas vēlāk tika papildināts ar ārsta rezidenci, skolu un vēl dažām iestādēm.

Vienīgi koka konstrukcijas stacijas ēka tāda necila sanāca - pat mazāka par bufeti...

Un tieši bufete bija pie vainas, ka vien deviņus gadus pēc stacijas atklāšanas (1869. gadā) stacijā izcēlās ugunsgrēks. To gan izdevās lokalizēt, bet bufete nodega un stacijas ēka viena pati vairs nespēja apkalpot visus pasažierus. Tika pieņemts stratēģisks lēmums būvēt jaunu ēku, un Lugas dzelzceļa stacijai paredzēto arhitekta Nikolaja Visocka projektu piemēroja Kārsavai, to pabeidzot būvēt 1874. gadā.

Speciāla komisija ar poļu-lietuviešu izcelsmes slepenpadomnieku, Lūznavas muižas īpašnieku Staņislavu Kerbedzi priekšgalā, jauno, nedaudz vairāk kā 1000 kvadrātmetru plašo, mūra stacijas ēku atzina par labi uzceltu. Par ko, starp citu, mēs varam pārliecināties arī šodien.

Un ne tikai par to. Jo liela daļa (!) Kārsavas stacijas apbūves, kas 1914. gadā sastāvēja no skolas, divām konduktoru un lokomotīvju brigāžu atpūtas mājām, četrām sargu būdām, divām dubultām kazarmām, 12 dzīvojamajām ēkām, kā arī 32 šķūnīšiem, 24 pagrabiem, trim veļas mazgātavām, 19 atejām un 18 atkritumu bedrēm, joprojām ir saglabājusies! Gan tādas ēkas, kas būvētas pirms 160 gadiem, gan tādas, kas 19./20. gadsimta mijā (jaunāku tur nav).

Aizbrauciet, un pārliecinieties paši. Bet esiet modri - Kārsava joprojām ir aktīva dzelzceļa stacija - valsts robežstacija.