Vai zini, ka viena gleznotāja veidotajos Aspazijas portretos viņas acu krāsa ir atšķirīga?

Stāsta Dace Kaukule no Aspazijas mājas Dubultos

Vai zini, ka Aspazijas mājā ir apskatāmi trīs viena mākslinieka gleznoti Aspazijas portreti, un katrā no tiem dzejnieces acu krāsa ir atšķirīga?

Aspazijas mājā ir apskatāmi trīs mākslinieka Kārļa Siliņa gleznotie dzejnieces portreti. Visi tapuši pagājušā gadsimta 20 gadu beigās, visi Aspazijas Dubultu mājā deponēti no Rakstniecības un mūzikas muzeja.

Kas bija gleznotājs Kārlis Siliņš un kāpēc viņš tik ļoti bija aizrāvies ar Aspazijas gleznošanu, jo pavisam ir ziņas par pieciem Siliņa gleznotiem Aspazijas portretiem. Vēl viens atrodas  Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā Rīgā, bet par vēl viena esamību liecina talsenieces Valijas Jankevicas atmiņas par viņas viesošanos pie dzejnieces Dubultos:

"Aspazija man ļāva izvēlēties kādu no saviem mākslinieku gleznotiem portretiem. Kautrējos ņemt skaistāko un izraudzījos Siliņa gleznoto Aspaziju ar cepuri galvā," tā savās atmiņās raksta Valija Jankevica. Viņa uz mājām aizveda darbu, par kuru laikraksta "Pēdējā brīdī" 1933. gada jūlija numurā vēstīts: "Uz flīģeļa eļļas krāsām gleznota Aspazijas portreja. Lielā salmenē viņa tur lūkojas pretim no senām dienām."

Nav zināms, kurš Valijai Jankevica šķita skaistākais Aspazijas portrets. Bet pēc notāra Kristapa Bamberga sastādītā Aspazijas mājas "inventārija" 1934. gadā, Aspazijas mājā atradās 4 Aspazijas portreti. Bambergs pie dzejnieces portretiem autora vārdu nemin, gleznotāja Siliņa vārds ir pierakstīts tikai pie 167 x132 cm liela Raiņa portreta. Taču Siliņa vārdu vēlāk savās publikācijās piemin žurnālisti, kuri viesojās pie dzejnieces un apraksta tur redzēto.

1895. gadā dzimušais Kārlis Siliņš, kurš daudzviet publikācijās parādās arī ar uzvārdu Šiliņš, bija pazīstams portretists, kas izvēlējās gleznot tā laika slavenos un varenos. Viņš arī rīkojis izstādes, no kurām vienu recenzējis Jūlijs Madernieks ar izteikumu, ka "iedomība rada pāsapmierinātību un nomācot attīstību".

Nav ziņu, vai Aspazija Siliņam ir pozējusi, vai viņa pati gleznotājam savus portretus pasūtījusi un cik par tiem samaksāts. Zināms, ka viens no Aspazijas portretiem tika izstādīts Rīgā 1933. gada decembrī. Izstādes apskatā žurnālā "Sievietes pasaule" 1933. gada izstāde saslavēta: "Kārļa Siliņa izstāde mūs patīkami pārsteidz ar savu viengabalainību. Siliņš sevi pilnīgi parāda kā portrejists. Sevišķi veikls un elegants viņš ir dāmu portreju gleznojumos. Vienā otrā no tām pavīd tīri parīziska elegance un vieglums."

Mākslas pazinēji, vērtējot Siliņa gleznotās Aspazijas portretus, uzskata, ka dzejniece mākslinieka priekšā nav nīkusi garas stundas. Porteti esot plakani, bez dziļuma un, visticamāk, gleznoti pēc fotogrāfijām. Siliņa darbiem, kuros  gleznotājs attēlojis Aspaziju, kritiķu netrūkst. "Būdams 20.-30. gados populārs reprezentatatīvo un salonportretu autors, mākslinieks dzejnieci rāda kā salondāmu, "piemirsdams" viņas personības cildenumu un nozīmi mūsu kultūrā," raksta mākslas apskatnieks M. Brands padomju gados laikrakstā "Rīgas balss", vērtējot rakstnieku portretu izstādi Literatūras un mākslas muzejā.

Gleznotāja Ugas Skulmes vērtējums: "Siliņa zīmējums, sevišķi portrejās, stipri vēl klibo. Tas bija arī tik pateicīgu modeļu ģīmetnēs kā Raiņa un Aspazijas. Šīm sejām tomēr vajadzīgs pieiet ar lielāku nopietnību, nekā parastās salonu portrejās. Te no gleznotāja jāprasa vai nu bagātas psihologa spējas, vai arī lielāka tehniskā gatavība un par visām lietām sirsnība. Bet Siliņu, šķiet kārdina, vairāk gleznas ārējs spožums, virtuozitāte. Rotaļāties ar to, kad trūkst vēl stingras skolas pamata zem kājām, nozīmē žonglēt virs bezdibeņa."

Lai vai kā, humora izjūtas Siliņam netrūka, jo īsā laikā rdot vairākus Aspazijas portretus, viņš katrā no tiem dzejnieci apveltījis ar citas krāsas acīm.

Lielajā dzejnieces portretā zeltītā rāmī, kas šobrīd atrodas Aspazijas mājās salonā, dzejnieci ir dzidri zilas acis, kabinetā Aspazija ar Triju Zvaigžnu ordeni pie krūtīm uz apmeklētājiem raugās ar sulīgi brūnām acīm, bet otrā stāva verandā novietotajā Aspazijas portretā dzejnieces acu krāsa ir sūnu zaļa. 

Vadot ekskursijas, mēs, muzeja darbinieki, aicinām uzmanīgi aplūkot visus Aspazijas portetus un jautājam, kādā krāsā tad bija dzejnieces acis. Ļoti reti kāds atbild pareizi. Visbiežākā atbilde ir - brūnas. Un tad mēs citējam Augustu Deglavu, jo, aprakstot savu iepazīšanos ar Aspaziju, daiļrunīgāks nav bijis pat Rainis: "Mūs iepazīstināja aktrise Jūlija Skaidrīte. Tas bija Rīgas Latviešu biedrībā, 1893. gadā. "Māmuļa" patlaban taisījās svinēt savus 25 gadu pastāvēšanas svētkus. Vienkārša meitenīte, pa pusei lauciniece, zilām, vaļsirdīgām acīm un nevainīgu, bet paļāvīgu seju. Biju dzirdējis, ka viņa ko lielu sarakstījusi, kas neesot izrādāms."

Tiesa, daudzas sievietes uzskata, ka vīriešu teiktajam par acu vai matu krāsu nevarot ticēt un to netieši apliecina arī Kārļa Siliņa gleznas. Taču Augustam Deglavam var ticēt, jo par Aspazijas zilajām acīm savās atmiņās raksta arī dzejnieces draudzene - komponiste Lauma Reinholde, un ir arī pašas Aspazijas dzejoļi, kuros viņa piemin savas zilās acis. Te rindas no dzejoļa  "Neaizmirstulīte": "Iz zilajām actiņām asaras plūst, plūst asaras tavas - un manas." No dzejoļa "Polārā ainava": "Kopš projām tu, man izbāl acu zilums."

Atgriežoties pie gleznotāja Siliņa, par viņu plašu ierakstu mūsdienu mākslas vēstures enciklopēdijās nav. Sākoties otrajam pasaules karam, Kārlis Siliņš devās bēgļu gaitās un savu atlikušo mūžu līdz 1955. gadam nodzīvoja Amerikā.