St­āsta Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde

Neskaitot šahu un dambreti, kā izplatītākās galdiņspēles viduslaikos jāmin dzirnavas, alkerke un bekgemons. Pirmās divas pēc sava rakstura ir stratēģiskās, kuru rezultāts atkarīgs no spēlētāju prasmes un atjautības, bet pēdējās iznākumu nosaka arī veiksme. Spēļu kauliņu atradumi Rīgā ļauj pieņemt, ka šeit varēja tikt spēlētas visas minētās spēles, taču saglabājušies galdiņi ar gravētiem spēļu laukumiem līdz šim atrasti tikai dzirnavām.

Dzirnavu spēle (angļu valodā pazīstama arī ar nosaukumu morris) uzskatāma par vienu no senākajām pasaulē, to pazina jau senajā Ēģiptē un antīkajā pasaulē, bet Ziemeļeiropā tā nonāca vikingu laikos (ap 9.-10. gs.).

Viduslaiku Eiropā šī spēle bija ļoti izplatīta. Tās laukumi konstatēti iegriezti pat uz vairāku Anglijas lielo katedrāļu soliem  kā Vetminstera, Kenteberija, Solsberija u. c.

Spēles uzdevums ir diviem pretiniekiem pārvietot katram savus kauliņus pa laukuma līniju krustpunktiem, cenšoties izveidot taisnu līniju no trīs kauliņiem – t. s. dzirnavas. Mūsdienās līdzīgs princips ir “desu” spēlei. Vienkāršākā spēles versija ir t. s. mazās dzirnavas ar kvadrāta formas laukumu, kura centrā krustojas četras līnijas, bet katra spēlētāja rīcībā ir trīs kauliņi. Lielo dzirnavu laukumu savukārt veido trīs cits citā ievietoti kvadrāti ar šķērslīnijām, un kauliņu skaits ir deviņi katram spēlētājiem.

Spēles noteikumu nianses dažādos reģionos varēja būt nedaudz atšķirīgas, par ko liecina vairāki spēles laukumu varianti uz arheoloģiskajiem atradumiem, piemēram, papildus līnijas divu Rīgas spēļu galdiņu vidējā kvadrātā.

Rīgā līdz šim uzieti trīs no viduslaikiem saglabājušies dēlīši ar dzirnavu spēles laukumu. Senākais varētu būt 13. gs., bet jaunākais 15.–16. gs. Viduslaikos spēļu galdiņus bieži darināja, iegriežot spēles laukuma kontūras uz otrreiz izmantojama dēļa, piemēram, mucas vāka, ēkas daļas vai sola. Tādēļ tiem īpaši liela vērtība nebija un vēlāk tie nonāca atkritumos. No mucas vāka izgatavots viens no Rīgā atrastajiem spēļu galdiņiem, kuram uz abām pusēm iegravēti lielo un mazo dzirnavu spēļu laukumi. Savukārt izmēros lielākais atradums, iespējams, agrāk kalpojis kā sols.

Dzirnavu spēlē izmantotie kauliņi parasti bija apaļas ripiņas vai pussfēriskas formas, bet spēlēt varēja arī ar dabā atrodamiem priekšmetiem, piemēram, akmentiņiem.

Spēļu kauliņu formai un izskatam specifisku prasību nebija. Lielākoties Rīgā atrastie kauliņi izgatavoti no kaula, koka, māla vai dzintara. Visvairāk atrastas apaļās ripiņas. Agrajos jaunajos laikos ripveida spēļu kauliņus bieži izslīpēja no saplēstām keramikas lauskām. Reizēm kauliņi rotāti vai iezīmēti.