Vai zini, ka ukraiņu diasporai Latvijā ir vairāk nekā simt gadu?

Stāsta ārste, Ukraiņu labdarības biedrības "SICH" priekšsēdētāja Oksana Sičko 

Latvija un Ukraina līdz 1917. gadam bija Krievijas impērijas sastāvā. Ukraiņu Tautas Republika un Latvijas Republika savu sadarbību sāka 1918.gadā, bet jau gadu vēlāk Ukrainai šeit bija savs konsulāts, pēc tam arī vēstniecība.

Pie nama Antonijas ielā 6 tagad atrodas plāksnīte par godu abu valstu diplomātisko attiecību simtgadei. Ukraiņiem tad bija ļoti smags laiks, jo, nevarot strādāt savā dzimtenē, ļoti daudzi strādāja ārzemēs, tostarp Rīgā esošajās rūpnīcās.

Pirmais vēstnieks Latvijā bija armijas pulkvedis Ivans Kedrovskis. Pēc Ukrainas Tautas Republikas rašanās un Latvijas valsts pasludināšanas auga patriotisms un nacionālās piederības izjūta.

Jau vairāk nekā pirms 100 gadiem ukraiņu diaspora Latvijā izveidoja kori, kurā dziedāja ap 100 dziedātāju, radās ukraiņu tautas teātris. Ir liecības, ka abi kolektīvi bijuši ļoti labā un augstvērtīgā mākslinieciskā līmenī.

Diemžēl ienākot padomju varai, viss tika pakļauts krievu propagandai un viņu vērtībām. Pārrāvums ilga līdz 1988. gadam, kad ukraiņu diaspora atkal sāka apvienoties: tika radīta biedrība "Dņipro", kam vēlāk sekoja ukraiņu jauniešu klubs.

Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā darbību uzsāka Rīgas Ukraiņu vidusskola – tā ir vienīgā citas valsts finansētā ukraiņu skola ārpus Ukrainas. Mācības notiek latviešu valodā, skolēniem paralēli apgūstot arī ukraiņu valodu, vēsturi un kultūru.

No pašiem pirmsākumiem skolas direktore ir Lidija Kravčenko. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Pils ielā 5 darbojas Grieķu Katoļu baznīca, kurai šobrīd, ieplūstot bēgļiem, ir ļoti daudz apmeklētāju.

Ukraiņu tautas teātris atdzima 2011. gadā, kad to izveidoja ukraiņu skolotāja un režisore Marija Semenova. Būdams amatierkolektīvs, tas saņēmis uzaicinājumus piedalītos profesionālo teātru festivālos Krakovā, Ņižinā, Ļvivā un citviet. Marija Semenova ir ne tikai ļoti spēcīga režisore, bet arī aizrautīga autentisko tautastērpu kolekcionāre. Visas izrādes tiek spēlētas tikai tautastērpos, piemeklējot konkrētajam apgabalam piemērotāko. Piemēram, krekls var būt pat pusotru gadsimtu sens, bet Marija Semenova zina arī katra apģērba stāstu. Iespējams, arī tāpēc Ukrainas tautas teātra izrādēm, kurās pārsvarā tiek izrādīta ukraiņu klasika, ir lielāka vērtība un milzīga enerģija.

Dzejnieks Tarass Ševčenko uzskatāms par ukraiņu gaišreģi, jo visi viņa dzejoļi ir kā pareģojumi.

Ukraiņu diaspora vēlējās atklāt viņam veltītu pieminekli Kronvalda parkā vēl dzejnieka divsimtgadē. Līdz ar to, ka 2014. gadā sākās karš, Tarasa Ševčenko piemineklis tika atklāts pēc diviem gadiem. Diaspora, kurai pa spēkam izveidot baznīcu, skolu, vairākas biedrības, savākt līdzekļus piemineklim, ir ļoti spēcīga! Tas notiek, pateicoties arī Latvijas atbalstam un tam, ka ukraiņiem šeit iespējams justies novērtētiem un – kā mājās...

Krievijas pilna mēroga iebrukuma dēļ Latvijā iebraukuši vairāk nekā 40 tūkstoši ukraiņu, kuri sāk veidot jaunu ukraiņu diasporas paaudzi. Paldies Latvijai par lielo atbalstu! Kopā mēs uzvarēsim!