Vai zini, kā tapis viens no Dziesmu svētku simboliem – Līgo karogs?

Stāsta Rīgas Vēstures un kuģniecības vēsturniece Zita Pētersone 

Īpašais Līgo karogs, kas ir viens no Dziesmu un deju svētku īpašajiem simboliem un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā nonācis 1940. gadā, savulaik tika īpaši darināts Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Karogs tika izgatavots Leipcigā, un tam bija vairāki autori. Kā uzskatīja gleznotājs Romis Bēms, viens no karoga meta iespējamiem autoriem esot bijis komponists, mūsu himnas "Dievs, svētī Latvija!" autors Kārlis Baumanis.

Karogā ir attēlots Vaidelotis, kas uz Līgo dievietes pavarda ziedo ozola zaru. Dieviete Līgo tiek uzskatīta par līksmības, dziesmu un jautrības dievieti. Karogs ir poētisks veltījums tieši viņai.

Vairoga formā veidotais karogs šūdināts no gaiša zīda; to ierāmē samtaini sarkans brokāts. Pie karoga - vairākas zelta brokāta bārkstis.

Pirmo reizi Līgo karogs sabiedrībai tika atrādīts 1873. gada 26. jūnijā, kad tika atklāti Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki: šis karogs tika svinīgi iznests pēc atklāšanas koncertā pirmoreiz publiski izskanējušās Kārļa Baumaņa komponētās dziesmas "Dievs, svētī Latviju!".

Šo notikumu skaisti apraksta Matīss Kaudzīte, kas toreiz šos svētkus piedzīvojis klātienē: "Karogu iznesa, atskanot Riharda Vāgnera "Tanheizeram". Atvērās Lielās zāles durvis un tika ienests jauns svētku karogs. Vispirms nāca deviņi goda sargi ar sarkanām krūšu lentām, un viņiem sekoja deviņas Rīgas kundzes - karoga dāvinātājas. Pēc viņām Jānis Baumanis ar augstu paceltu karogu un diviem asistentiem no biedrības. Aiz karoga nāca dāmu ieceltie šo svētku karogu nesēji. No Rīgas - Rihards Tomsons, Lugažu skolotājs Mārtiņš Ūdris un vairāki citi. Un tālāk arī sekoja pašas karoga darinātājas - deviņas jaunkundzes no Latvijas."

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā tiek izkārts karoga dublikāts, kas darināts 1973. gadā. Līgo karoga oriģināls tiek rūpīgi glabāts muzeja krātuvē - vai nu ietīts zīdpapīrā, vai arī izklātā veidā speciāli tam piemērotā atvilktnē.

Bez karoga muzejā ir vēl pāris citas lietas no Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem: piemēram, svētku dalībnieku nozīme, viens no Kokneses kora diriģentam dāvinātajiem zižļiem, kas ir no koka, bet klāts ar sudraba rotājumiem, kā arī Baumaņu Kārļa sastādītais dziesmu krājums "Līgo", kurā pirmā frāze "Dievs, svētī Latviju!" savulaik bija aizstāta ar "Dievs, svētī Baltiju!"

Šīs frāzes dēļ šo grāmatiņu faktiski aizliedza - 1874. gadā to lika publiski sadedzināt, bet pēc tam šī cenzūra beidzās un krājumu atkal varēja iespiest.