Vai zini, kā tapis Sidnejas opernams?

Stāsta arhitekts Jānis Dripe

Sidnejas operu 1973. gadā atklāja Karaliene Elizabete II, kuru nesen ar īpašu cieņu pavadījām mūžības ceļos. Būdama arī Austrālijas Karaliene, par operas namu viņa toreiz teica: „Cilvēka garam reizēm ir jāpaceļas spārnos vai jāsajūt vējš burās, lai radītu kaut ko tik neparastu, kaut ko kas nav tikai lietošanai.”

1957. gada notika arhitektu konkurss - 223  darbi no 28 pasaules valstīm. Darbam žūrijā no ASV ierodas slavenais somu arhitekts Ēro Sārinens (Eero Saarinen).

Viens darbs ietvēra tikai 12 skiču lapas ar savdabīgu ēku – mūzikas buru kuģi vai mirdzošu gliemežvāku veidotu skulptūru Sidnejas ostas akvatorijā.

Kāds teiks, ka tieši Ēro Sārinens ieradies uz žūriju vēlāk un jau no malā atlikto darbu kaudzes izvilcis 38 gadus vecā dāņa Jorna Ucona (Jorn Utzon) ģeniālās skices. Lai nu kā, bet žūrijas locekļi savā atzinumā rakstīja, “Mēs atkal un atkal atgriezāmies pie šiem zīmējumiem un esam pārliecināti, ka tie ietver ideju par Operas namu, kas var kļūt par vienu no pasaules izcilākajām ēkām”.

Ēkas tapšanas par pasaules ikonu ir kā barjerskrējiens, kur pirms katra šķēršļa es varētu jautāt - “Vai jūs zinājāt, ka”… ēku bija paredzēts  uzcelt četros gados, bet to būvēja 14 gadus; ka izmaksas sākotnēji bija plānotas septiņu miljonu Austrālijas dolāru apmērā, bet beigās tie bija 103 miljoni!

Jorns Ucons Sidnejā atvēra biroju, lai sekmētu Operas būvniecību. Bet nāca jauna valdība, kuras vāji izglītotais publisko lietu ministrs Deiviss Hjū (Davis Hughes), izrādījās, nebija arī kultūras atbalstītājs.

Pašmāju viduvējība pret ārvalstu ģēniju – tā konfliktu par Operas termiņiem, projekta kvalitāti un izmaksām raksturoja prese.

Tika apstrīdēta Ucona spēja vadīt projektu. 1966. gadā Ucons uzteica darbu un no Sidnejas aizbrauca. Rasējumu ieslēgšana, autora īsa saruna ar ministru durvis aizcērtot, emocijas….. īsta drāma! 1973. gadā ēkas arhitekts patiešām nebija klāt Operas atklāšanā un viņa vārds netika minēts nevienā atklāšanas runā! Sidnejas Operas publiskais triumfs, bija arhitekta personiska drāma.

1995. gadā šis stāsts kļūst par suverēnu mākslas darbu - Sidnejas operas namā notiek pirmizrāde operai ar nosaukumu Pasaules astotais brīnums (The Eighth Wonder).  

Bet pirmais muzikālais priekšnesums Sidnejas operā bija jau 1960. gadā, kad Pols Robsons uz būves sastatnēm strādniekiem dziedāja "Old Man River" par Misisipi.

2000. gadā Operas siluets ir arī Sidnejas olimpisko spēļu simbols.

2004. gadā Jorns Ucons saņem Prickera (Pritzker)  prēmiju, Pasaules augstāko apbalvojumu arhitektūrā, trīs gadus vēlāk Sidnejas opera tiek iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma listē. Ucons  patiesi vēlējās šo mirdzošo buru vai gliemežnīcu kontrastu pret zilajām Austrālijas debesīm un tumšajiem ostas ūdeņiem. 1.056.006 Zviedrijā ražotas speciālas glazētas flīzes to atrisināja – tas nosauca par Sidnejas flīzēm. Slavenais arhitekts Luiss Kāns (Louis Kahn) teica: “Saule nezināja cik tās gaismas ir skaista, pirms tā nebija atmirdzējusi uz šīs ēkas”.

Vai zinājāt, ka Sidnejas operai vistuvāko moderno ēku ir projektējis izcilais latviešu arhitekts Austrālijā Andrejs Andersons, kurš dzimis Rīgā un viņa vectēvs Alfrēds Andersons bija Rīgas pilsētas mērs divdesmitajos gados?

Sidnejas operu katru gadu apmeklē 8.2 miljoni tūristu – tas ir apmeklētākais objekts Austrālijā. Ir aprēķināta Operas nama ikoniskā jeb nacionālās identitātes vērtība – tā ir 4,6 miljardi dolāru. Tik vērta ir mākslinieka ģenialitāte un politiķu uzdrīkstēšanās.

Operas 40 gadu svinību sakarā 2013. gadā Sidnejā kā svinību patroni ieradās Dānijas Kroņprincis Frederiks un Princese Mērija – izlīgšana par strīdu ar dāņu arhitektu tika “nokārtota” karaliskā līmenī. Bet Jorns Ucons jau kopš 2008. gada to visu vēro no debesu augstumiem.