Stāsta stikla māksliniece Laura Šmideberga

Vienu no šādiem veidiem sauc par izvilkšanu: tiek sakarsēts liels gabals stikla, tajā tiek iepūsts gaisa burbulis, un tad īpaši meistari izvelk šo burbuli tievā, šaurā stienītī. Kad stikls atdzisis, tas tiek sagriezts mazos gabaliņos, no kā izveidojas pērles. Pēc tam tās tiek smiltīs vai tiek nopulētas ar kādu citu abrazīvu materiālu, lai nebūtu aso malu.

Slavenās Bohēmijas stikla pērles Čehijā tiek veidotas ar presēšanu. Stikls tiek izkausēts, ieklāts speciālā formā, kas piedod pērlei vajadzīgo apveidu un īpaša adata pērlē izdur caurumiņu, lai to varētu uzvērt.

Vēl sastopamas millefiori pērles, kuras top ļoti sarežģīti. Visvairāk tās var redzēt arvien slavenajā Murano salā. Vispirms, sakausējot dažādu krāsu stikla stienīšus kopā, tiek izveidots īpašs zīmējums, lai izvelkot un sagriežot to gabaliņos, [atkal] izveidotos zīmējums – līdzīgi karamelēm ar zīmējumu vidū. Pēc šāda principa stiklā var veidot dažādus zīmējumu. Tad šādus stikla gabaliņus piekausē pie stikla serdītes un top tā sauktās millefiori jeb tūkstoš ziedu puķes, kas arvien ir sarežģītākās stikla pērles pasaulē.

Veids, kādā strādāju es, ir viens no laikietilpīgākajiem un mākslinieciskajiem veidiem – Lampwork tehnika jeb stikla veidošana liesmā. Izkausēts stikls atvērtā liesmā tiek uzkausēts uz ar īpašu pārklājumu pārklātas metāla serdītes; stikls tiek veidots, tam pievienojot rotājumus un pēc vajadzības mainot tā formu: rezultātā top pērle. Strādājot ar Lampwork tehniku, var arī izpūst stikla pērles.

Daudzi noteikti atpazīst arī mazās sēkliņpērlītes. Tās izmanto, lai izšūtu uz auduma, adītu maučus vai veidotu rotas. Mūsu senči izšuva krāšņus pērļu vainagus ar stikla zīlītēm. Bet Norvēģijā mazās stikla pērlītes, ar ko rotā krāsainos norvēģu tautas tērpus, top tā, ka karstais stikls tiek uzklāts uz nostieptiem zirga astriem. No karstā stikla zirga astrs sadega un pērlītē palika tikai mazais caurumiņš. Tās noteikti ir vērts apskatīts kādā muzejā, jo šīs pērles burtiski tiek veidotas uz matiem.