Vai zini, ka stikla pērles kādreiz tika izmantotas kā naudas apmaiņas līdzeklis?

Stāsta stikla māksliniece Laura Šmideberga

Stikla pērles – krellītes, kādas varam iegādāties šodien veikalā, agrāk šeit bija reta vērtība un mūsu platuma grādos ieceļoja no austrumzemju tirgotājiem un tika mainītas pret mūsu dārgumiem – dzelzsrūdu, vaska rituļiem, medu u. c. lietām, kas bija mūsu zemes galvenās vērtības. Tāpēc arheoloģiskajos izrakumos, īpaši līvu apbedījumos Daugavas ielejā, vēl varam arvien redzēt ļoti daudz greznu stikla pērļu rotu. Ir grūti iedomāties, cik vērtīga toreiz bija šāda pērļu virtene. Igaunijas Vēstures muzejā glabājas īpaša tabula, kurā norādītas, kāda bija stikla kreļļu vērtība apmaiņā pret mums šodien saprotamiem priekšmetiem.

Astoņas stikla pērles bija vērtas veselu govi, par vienu stikla pērlīti varēja iegādāties aitu vai kazu.

Lai savā īpašumā gūtu zobenu, vajadzēja šķirties no apmēram 100 stikla krellēm, bet pats vērtīgākais priekšmets šajā tabulā ir bruņukrekls, kas veidots no tūkstošiem mazu smalku metāla riņķīšu. Lai iegādātos tādu, bija nepieciešamas 360 stikla pērles.

Tolaik pasaulē stikla pērles veidoja vien dažās vietās pasaulē, tamdēļ to vērtība, nonākot Baltijas teritorijā, bija daudzreizes augusi. Mazās, krāsainās stikla pērles šķita kaut kas īpašs un vērtīgs, un, piemēram, indiāņu kultūrā krāsains tika uzskatīts par vērtīgāku nekā zelta. Pēc stikla krellēm varam izsekot, no kuras vietas pasaulē tās atceļojušas pie mums.

Viena no slavenākajām vietām, kur joprojām stikla pērles top, ir Venēcija. Arī no tās puses pērles mēdza atceļot no mums, bet daudzas bija arī no tā sauktās Romas impērijas.

Pati senākā kreļļu rota, kas atrasta Latvijā, ja nekļūdās Igaunijas vēstures zinātnieki, datējama ar 3.-4. gs., kad Kapsēdē, netālu no Grobiņas tika atrasta rota ar daudz krāsainām interesantām pērlēm.

Tamdēļ var secināt, ka stikla pērles šeit ir bijušas vērtē diezgan ilgu laiku. Latvijas teritorijā tirdzniecība ar pērlēm turpinājās līdz 16.-17. gs. Bet ap 14. gs. Latvijā tiek veidotas mazas dzeltenas stikla pērlītes, kas aizstāja bronzas spirāles un riņķus, ar kuriem rotāja greznos sēļu, latgaļu vai līvu tērpus. No tā laika arī aizsākās ar pērlēm rotāti meitu vainagi.