Vai zini, ka sinestēzija var radīt arī sāpju sajūtu?

Stāsta Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško.

Ir sinestēzijas veidi, ko ierosina smaržas, kustība vai mūzikas skaņas un kā paralēli aktivizējošas maņas ir tauste, krāsa vai garša. Runājot par mūzikas izraisītu sinestēziju, var teikt, ka dažādi sinestēti to uztver citādi. Kādam mūzikas skaņas izraisa krāsu uztveri, kur katrai notij ir sava krāsa. Citos gadījumos sinestēts dzirdot vijoles skaņu redz fotismu, kas atspoguļojas kā dzeltena līnija.

Kādam citam sinestētam mūzikas skaņas aktivizē tausti, kad dažādu mūzikas instrumentu skaņas izsauc pieskārienu sajūtu dažādās ķermeņa daļās, piemēram, ģitāras skaņas izraisa maigu pieskārienu sajūtu pie potītēm, vijoles skaņas tiek uztvertas ar pieskārienu sejai un trompetes skaņas – ar sajūtām pakausī.

Tāpat nereti sastopama telpiskā izkārtojuma sinestēzija, kad kādi noteikti saraksti, piemēram, nedēļas dienas, mēnešu nosaukumi vai alfabēts sinestētam izkārtojas telpiski. Kādam tas ir apļveidā, citam atkal kolonnā. Telpiskā sinestēzija mēdz būt arī kopā ar grafēmu-krāsu sinestēziju, un tad sinestēts redz gan mēnešu izkārtojumu telpā, un vēl katra mēneša nosaukums tiek uztverts noteiktā krāsā.

Viens no interesantiem sinestēzijas veidiem ir spoguļa pieskāriena sinestēzija. Šis sinestēzijas veids tiek definēts kā pieskāriena izjušana uz sava ķermeņa, vērojot pieskārienu citam cilvēkam.

Pieskāriena sajūta sinestētam rodas tajā pašā vietā, kādā tas ir novērotajam cilvēkam, un bieži tas notiek spoguļattēlā, piemēram, redzot, ka kādam pieskaras sejas labajā pusē, sinestēts izjūt pieskārienu sev kreisajā pusē, it kā skatītos spogulī.

Spoguļa pieskāriena sinestēzijas gadījumi biežāk tiek attiecināti uz novērojumiem, kad pieskaras cilvēkiem, nevis priekšmetiem. Arī intensitātes ziņā sinestēti intensīvāk izjūt pieskārienus cilvēkam, salīdzinot ar pieskārieniem nedzīvām būtnēm, tai skaitā cilvēku manekeniem.

Viens kritērijs, kas atšķir spoguļa pieskāriena sinestētus no nesinestētiem, ir atšķirīgās sajūtas, kad cilvēki vēro nepatīkamus pieskārienus, piemēram, ādas skrāpēšanu. Sinestēti to izjūt tikai kā pieskārienu, savukārt nesinestēti apraksta kā nepatīkamu sajūtu, piemēram, niezi vai tirpšanu.

Spoguļa pieskāriena sinestēti var sajust arī sāpes, ja novēro kādu cilvēku, kuram pieskāriens rada sāpes, taču šī sajūta sinestētam būs mazāk intensīva nekā to sajūt novērotā persona.

Sinestēti ar spoguļa pieskāriena sinestēziju ievērojami augstāk sevi novērtē kā izteikti empātiskus, un viņi uzrāda augstākus rezultātus sejas emociju atpazīšanas uzdevumos. Pētījumi liecina, ka kopumā spoguļa pieskāriena sinestētiem ir raksturīga paaugstināta jutība uz taustes stimuliem.

Kāds cits retāk aprakstīts sinestēzijas veids ir tāds, ko varētu saukt par vārdu slīdlentu jeb "subtitru" sinestēziju. Tā darbojas tādā veidā, ka dzirdot citu cilvēku runu, sinestēts to automātiski vizualizē subtitru vai slīdošas vārdu lentas veidā. Daļai no sinestētiem vārdu slīdlenta aktivizējas arī attiecībā uz viņu pašu iekšējo runu. Citi šo sinestēziju apraksta, ka viņi redz statisku tekstu, citi norāda, ka dzirdēto vārdu virkne tiek uztverta kā slīdoša lenta ar vārdiem, kas pārvietojas no kreisās uz labo pusi vai otrādi, vai arī izkārtojas telpiski ap runātāju.

Pētnieki gan vēl diskutē, vai to pieskaitīt pie sinestēzijas, jo kaut kādā mērā daudzi cilvēki norāda, ka ik pa laikam viņi piedzīvo sajūtu, ka dzirdētais vai runātais teksts viņiem paralēli atveidojas rakstu formā.

Kāda pētījuma rezultāti rāda, ka ļoti izteikti un konsekventi šis sinestēzijas veids novērojams apmēram tikai 1% no populācijas. Ir arī pieņēmums, ka vārdu slīdlentas sinestēzija visbiežāk sastopama sinestētu vidū kopā ar citiem sinestēzijas veidiem. Bet šie secinājumi pagaidām tiešām ir pieņēmumu līmenī, un tāpat kā attiecībā uz daudziem citiem sinestēzijas veidiem, pētījumi šajā jomā turpinās.