Stāsta mākslas vēsturniece Vita Banga, kura jo īpaši interesējas par dzimtā Ropažu novada vēsturi.

Ropažu novada aprises senatnē bija citādākas nekā tagad. Ropažu novadu veidoja daudzi ciemi: Ropažu ciems (tagad Garkalne), Ropažu pilsciems – Rodenpois pils, Augšciems, Kākciems un Vaikuļu ciems. Rodenpois bruņinieku pils celta 14. gadsimtā. 17. gadsimtā pils savas funkcijas zaudēja un par pilsnovada centru kļuva Ropažu muiža.

Pie bruņinieku pils atradās mācītājmuiža, koka baznīca un senie kapi. Tagad saglabājusies tikai mācītājmuiža, kas uzcelta 19. gadsimtā. Kad pils sāka grūt, tās akmeņus sāka izmantot citu ēku celtniecībai. 18/.19. gadsimta mijā tapuši Johana Kristofa Broces zīmējumi, kur pils redzama jau kā drupas. Vēsturiskie pētījumi liecina par seno vēsturi, un šogad augustā Ropaži atzīmēs 820 gadus.

Ropažu ciems Ropažu pagastā pazīstams jau senāk kā Ropažu vasarnīcu rajons. Apdzīvotā vieta sākusi veidoties pēc Ropažu (Rodenpois) dzelzceļa stacijas izbūves 1889. gadā. Apbūvēšanās sākusies kopš 1908. gada, kad Bukultu muižas īpašnieks sadalīja priežu mežu Rīgas-Valkas dzelzceļa tuvumā, un šos apbūves gabalus ieguva galvenokārt rīdzinieki vasarnīcu būvei. Līdz 1914. gadam te bija uzceltas jau ap 50 vasarnīcu.

Senāk izplatītas bija pusmuižas, sauktas arī par lopu muižām. Tās 18.–19. gadsimtā palīdzēja uzturēt lielo muižu saimniecisko pusi.

Lantes pusmuiža

“Lantes” kā apdzīvotas sētas vieta minēta jau ap 1624. gadu, kad Vidzemes arklu revīzijas apskatā min kurzemnieku Lant Jākobu, kurš īpašumā dzīvo jau sešus gadus, iet darbā katru ceturto nedēļu, kā arī viņam ir viens dēls un zirgs. Nav zināms, vai šis zemnieks atnāca uz īpašumu un nosauca to par "Lantēm" vai arī šāds vārds sētai jau ticis dots pirms tam.

1887. gada Lantes-Tiekānu (kaimiņa īpašums) māju sadalīšanas projekta plāns, domājams, izstrādāts pirms pašas Lantes muižas (skaitījās kā Ropažu muižas pusmuiža) celšanas tajā pašā gadā. Tās pasūtītājs ir bijis barona Viktora fon Volfa dēls Džeimss fon Volfs, kurš Lantes muižas ansambli cēlis tā pārvaldniekam Voldemāram Brangem kā Ropažu muižas pusmuižu.

Savulaik Lantes pusmuižas īpašumā bija aramzeme, ganības, pļavas, zirgi, govis, cūkas. Pēc padomju varas ienākšanas Latvijā Lantes īpašums tika nacionalizēts un izmantots kā zirgu iznomāšanas punkts un kolhoza kantoris. Muižas ēka (kungu māja) tika sadalīta komunālajos dzīvokļos, Lantes pusmuižu 20. gadsimta izskaņā atgūst Minnas Natālijas Bušas, dz. Bremmeres, – mazmeita Irma Kalniņa. 2020. gadā Lantes īpašumu pārdeva tās tagadējam īpašniekam Andim Pikānam, kurš atjauno muižas ansambli pēc iespējas tuvāk tās vēsturiskajam veidolam.