Vai zini, ka pēc "Latvju dainu" izdošanas tautasdziesmu vākšanas darbs neapstājās?

Stāsta latviešu folkloras krātuves pētniece Ginta Pērle-Sīle 

Vai zini, ka pēc "Latvju dainu" izdošanas (1894–1915) tautasdziesmu vākšanas darbs neapstājās? Vai zini, ka  turpmākajā pusgadsimtā tika savākts piecreiz lielāks tautasdziesmu apjoms, tā padarot latviešus par tautasdziesmu ziņā vienu no bagātākajām tautām pasaulē?

19. gs. otrajā pusē uzsāktais folkloras vākšanas darbs ir ierosinājums apjomīgai folkloras vākšanas kustībai, kas augstāko iesaisti sasniedz Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Šajā laikā tiek dibināta Latviešu folkloras krātuve, kurā saplūst viss savāktais  materiāls. Tautasdziesmu milzīgā apjoma savākšanā būtiska vieta ir regulārām profesionālu folkloristu un etnogrāfu ekspedīcijām uz dažādām Latvijas vietām, kas aizsākas 1947. gadā. Atzīmējama skolēnu iesaiste vākšanas procesā, kā arī individuālie iesūtītāji.

Miljonā mērāmā LFK sakrātā tautasdziesmu kolekcija tiek publicēta akadēmiskajā izdevumā “Latviešu tautasdziesmas”. Pirmais sējums tika publicēts 1979. gadā un lielākā kolekcijas daļa 11 sējumos jau publicēta.

Šobrīd vēl noris darbs pie atlikušo 2 sējumu sagatavošanas, kas apkopo kāzu dziesmas (dziesmas par laulāto sadzīvi) un bēru dziesmas.

Saistībā ar tautasdziesmu miljonu sabiedrībā ir teiciens, ka “katram latvietim ir sava tautasdziesma”. Skaidrojot teicienu, jāuzsver, ka tas ir skaitlisks pielīdzinājums. Miljonu neveido dažādas dziesmas, te kopā saskaitītas visas iesūtītās, arī līdzīgās un vienādās dziesmas.

Kādēļ tas vajadzīgs? To dažādās pieraksta vietas un apjomi mums ļauj izsekot un meklēt iemeslus noteiktu tekstu popularitātei vai gluži otrādi – izzušanai.

Tā kā dziesmu vākums aptver visus Latvijas pagastus, ir iespējams skatīt dziesmu tradīciju visā teritorijā. Ir ļoti daudz kā kopīga, bet ir arī atšķirības dažādos teksta līmeņos.

Tikai viens piemērs: kāzās brīdī, kad tiek ievesta jaunā saimniece, rej suns, kas dažādi apspēlēts tautasdziesmās, šķietami dziedot par vienu tēmu– kāda būs jaunā saimniece raksturā un prasmēs. Piemēram, Kurzemē pierakstīts daudz šādu dziesmu: “Sunīts asti kustināja/ Pārved auzu malējiņu/ Vai kustini, nekustini,/Tā tev auzu nesamals!” Vidzemē tas pausts šādiem vārdiem: “Suņi rēja, vilki kauca/ Pārved jaunu saimenieci:/ Škīstas putras vārītāju/ Plāna klaipa cepējiņu”. Savukārt Latgalē: “Suni rej, vōrti čeikst/ Atvad jaunu saimineicu:/ Voi byus sunu barōtōja/ Voi ar kōji biksteitōja?”

Laika gaitā savāktajā tautasdziesmu korpusā varam redzēt valodas, priekšstatu, prasmju attīstību. Piemēram, “Latvju dainās” publicēta dziesma: “Es savam mīļajam/ Norakstīju nēzdaudziņu:/ Apkārt liku sīkus rakstus/ Vidū savu sirdi liku”. No dziesmas saprotam, ka stāsts ir par izšūtu kabataslakatiņu. Tagad cita šīs dziesmas versija: “Es savam mīļajam/ Norakstīju grāmatiņu/ Apkārt liku mīļus vārdus/ Vidā savu sirdi liku.” Ja zinām, ka par grāmatiņu agrāk sauca vēstuli, skaidrs, ka meitene vairs neizšuj, bet raksta. Piemērā redzam, kā vecajā formulā ielikts jauns saturs.