Vai zini, ka Matīss Kaudzīte bija pirmais latviešu vēsturnieks?

Stāsta vēsturnieks, Brāļu draudzes vadītājs Gundars Ceipe

Vai zini, ka Matīss Kaudzīte bija pirmais latviešu vēsturnieks? Runa ir par viņa grāmatu "Brāļu draudze Vidzemē", kas tika izdota 1877. gadā. To sastādījis un izdevis akurāt Matīss Kaudzīte.

Kad Matīss Kaudzīte izdeva šos grāmatu, viņam bija 29 gadi un jau iegūta skolotāja izglītība Vecpiebalgas draudzes skolā. Matīss Kaudzīte avīzē ielika sludinājumu ar aicinājumu sūtīt materiālus, sūtīt vēstules uz Vecpiebalgu ar aprakstiem par Brāļu draudzi, par saiešanas namiem. Aicinājums tika uztverts ar atsaucību, un tā tapa šī grāmata.

Tas bija laiks, kad Brāļu draudze tā saucamajās kulturālajās aprindās tika uzskatīta par primitīvu zemnieku reliģiju, par kaut ko mazvērtīgu. Arī pašam Matīsam Kaudzītem nācās sadzīvot starp šīm divām dažādajām vidēm, jo arī bez vācu sabiedrības iztikt viņš īsti nevarēja. Tomēr viņa sirdī bija dzīvas dzimtas saknes, jo viņa ģimene nāca no Brāļu draudzes – gan vecāki, gan vecvecāki, un arī paša Matīsa Kaudzītes bērnība un jaunība bija saistīta ar Brāļu draudzes dzīvi.

Grāmatā aprakstīti apmēram 140 saiešanas nami. Tas ir vēsturisks darbs - oriģināls pētījums, kurā Matīss Kaudzīte raugās nevis uz katru atsevišķu Saiešanas namu, bet tver tos kā vienotu sistēmu.

No šīs saiešanas kambaru sistēmas arī nāca latviešu tautas inteliģence: te bija sadraudzība, dziedāšana, tika rīkoti bērnu svētki. Tas bija centrs, no kura izauga latviešu inteliģence, kultūras darbinieki un sabiedriskie darbinieki.

Matīsa Kaudzītes grāmata par Brāļu draudzi Vidzemē tika izdota divus gadus pirms "Mērnieku laikiem".