Stāsta ilggadējais Rundāles pils vadītājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis
Vai zini, ka Kurzemes-Zemgales hercogiste Gustava Kaliksta vadībā būtu varējusi pastāvēt arī 19. gadsimtā?
Kad 1795. gadā Kurzemes-Zemgales hercogisti pievienoja Krievijai, pastāvēja iespēja tai saglabāt savu statusu un zināmu neatkarību. Tā kā hercoga Pētera vienīgais dēls un troņmantinieks princis Pēteris neizdzīvo,
atvērts ir jautājums, kurš turpinās vadīt hercogisti. Ķeizariene Katrīna II nāk klajā ar ideju, ka tas varētu būt hercoga Pētera brāļa, liela uzdzīvotāja un avantūrista Karla Ernsta dēls Gustavs Kaliksts, kas jau agrā bērnībā uzrāda labu attīstību un inteliģenci.
Katrīna II šo ziņu pavēsta savam galmam, taču hercogs Pēteris tomēr stājas pretī viņas lēmumam un nepiekrīt, ka Gustavs Kaliksts varētu būt viņa pēctecis. Tas apliecina, ka šķelšanās ģimenē starp Pēteri un Karlu Ernstu ir milzīga, jo tieši tā bija noteica hercogistes tālāko likteni. Katrīnai II šāda nepakļaušanās un iebildumi viņas iepriekš publiski izteiktajam lēmumam bija nepieņemami, līdz ar to hercogiste savu autonomiju zaudēja.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X