Stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras profesore Aira Birziņa

Latvijas koru kultūra, kas radusies 19. gadsimta vidū, pamazām attīstoties, izveidojusies arī par stipru izglītības sistēmu, kur mūzikas vidusskolas un Mūzikas akadēmija ir divi galvenie posmi, kuros diriģents iegūst visas profesionālās iemaņas, zināšanas un meistarību, lai tālāk to realizētu un praktizētu darbā ar koriem.

Daudzi pasaulē apbrīno mūsu piramīdas tipa mūzikas izglītību, kurā ir bērnu mūzikas skola, mūzikas vidusskola un augstskola – bakalaura, maģistra un arī doktora pakāpe.

Tas ir ceļš, kā var kļūt par izcilu diriģentu, un to apliecina konkursi un festivāli, kuros piedalās izcilākie amatierkori, gan Latvijas profesionālo koru koncertdarbība Latvijā un ārpus tās.

Lai šāda spēcīga izglītības sistēma rezultētos un nestu augļus, tas tiek kaldināts lēnām, no mūzikas vidusskolas uz akadēmiju, un tur būtisks ir skolotājs, kurš liek pamatus – muzikālo gaumi, muzikālos ideālus, veido priekšstatus un centienus, kā katram augt savā profesijā.

Atgriezīšos pie sava skolotāja. Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā nokļuvu Jāņa Lindenberga diriģēšanas klasē. Daudzu gadu garumā viņš bija mans skolotājs – gan skolā, gan vēlāk, satiekoties Mūzikas akadēmijā jau kā kolēģiem un dažādos ar kori un diriģēšanu saistītos pasākumos, diriģēšanas konkursos un sarunās, sapulcēs par to, ka ir jātop grāmatām un pētījumiem, ir jānostiprina daudzas kordiriģentu apmācībai svarīgas jomas rakstiski un metodiski.

Kordiriģēšanas katedras jubileja ir reize, kad atkal padomāt, atskatīties, kas ir bijuši mūsu skolotāji, ko viņi katrs ir darījuši. Jānis Lindenbergs viennozīmīgi ir atstājis svarīgas un dziļas pēdas kordiriģēšanas apmācības jomā – iesāktais projekts ar četrām grāmatām kora literatūrā, ko šobrīd vēl neviens neturpina, bet kādam noteikti būtu jāķeras klāt un tas jādara.

Skolotājs Lindenbergs veidoja metodiskos materiālus kopā ar citiem kolēģiem, lai fiksētu daudz ko par to, kā uzsākt, kā censties atrast šo stājas, roku, domu un sirds kombināciju, lai dziesmas skanētu ar visu tajā ielikto, kas komponista rakstā jau pierakstīts, un tam klāt nāktu diriģenta interpretācijas detaļas un dažādi mazāki vai lielāki smalkumi un izaicinājumi.

Šī mūzikas izglītības bāze ir lielisks apstiprinājums tam, ka arī jauna diriģente kā Krista Audere pēc uzvarām konkursos var nonākt profesionālu koru vadībā un tikt aicināta diriģēt sevis izvēlētas programmas, daudzveidīgu mūziku, jo ieliktais pamats ir ļoti blīvs, liels un saturiski piesātināts.

Arī pavisam jaunam diriģentam ir daudz iespēju un daudz izaicinājumu, kuros sevi apliecināt.

Jaunajiem mūziķiem mūzikas skolās un vidusskolās gribētos novēlēt iedvesmoties no spilgtiem jaunajiem diriģentiem, kas jau ir sasnieguši dažādas uzvaras, un izvēlēties šo profesiju, jo tā ir tiešām skaista un visu laiku mainīga.

Latvijā gan mūzikas skolotāji, gan kordiriģenti ir dziesmusvētku tradīcijas auklētāji, tādēļ ir ļoti svarīgi, ka mēs visi esam kā viens vesels. 5. oktobrī LU Lielajā aulā svinot JVLMA Kordiriģentu katedras 80 gadu jubileju, visu katedras pedagogu vārdā aicinu pievienoties visus mūsu absolventus, arī mūzikas skolotājus.