Stāsta Dzīvā muzeja "Senās Kuldīgas stāsts" gide Inga Spēkaine; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa

Savas pastāvēšanas laikā Kurzemes hercogiste no šķietami nenozīmīgas Eiropas nomales kļuva par svarīgu saimniecisko centru. Īpašs uzplaukums notika Jēkaba Ketlera jeb hercoga Jēkaba un viņa sievas Luīzes Šarlotes valdīšanas laikā.

Pateicoties abu plašajiem diplomātiskajiem un radnieciskajiem sakariem, Kurzemes hercogistē norisinājās aktīva saimnieciskā darbība - tirgošanās un kuģubūve. Ir pamats uzskatīt, ka hercogs Jēkabs bija viens no sava laika izcilākajiem menedžeriem. Viņš piedzima 1610.gadā Kuldīgā un, tā kā jaundzimušais bija ļoti vārgs, tad vēlāko hercogu steigšus nokristīja netālu no pils esošajā Svētās Katrīnas baznīcā. Ne vienam vien par pārsteigumu, zēns izdzīvoja un, kļūdams pieaudzis, bija apveltīts ar mērķtiecību un ambiciozām idejām.

Pamanot, ka hercogistei ir piekļuve neaizsalstošajām jūras ostām, hercogs Jēkabs nolēma Liepājā un Ventspilī uzsākt kuģu būvi. Pamatīgo floti veidoja vairāk nekā 200 kuģu. Nepieciešamos kokmateriālus veda no tuvākas un tālākas apkārtnes. Izturīgo un blīvo buru aušanai izmantoja citviet audzētos linus, bet šī vieta, baidoties no konkurentiem, tika turēta noslēpumā. Uzbūvējis pamatīgu floti, hercogs Jēkabs, lai veicinātu tirdzniecību un Amerikas preču nonākšanu Eiropā, nolēma ceļot ne tikai uz Ameriku, bet arī uz Āfriku. 

Avotos minēts, ka pirmās tālajā ceļā uz Ameriku devās 80 ģimenes, kopskaitā vairāk nekā 400 cilvēku, bet aptuveni puse aizgāja bojā.  Ceļotājiem nācās sastapties ar daudziem izaicinājumiem. Pirmais bija jūras slimība, jo kuģotāji nebija pieraduši pie regulāras šūpošanas, un neviens nebija iedomājies par okeāna milzu viļņiem un vētrām.

Otrs izaicinājums bija ceļojuma ilgums. Orientējoties tikai pēc zvaigznēm, plānoto 30 dienu vietā ceļojums ievilkās līdz 69 dienām, kad pārtika un dzeramais ūdens jau bija beigušies.

Pēc piestāšanas Gambijā, šie paši kuģi turpināja ceļu uz Dienvidameriku, kur hercogs Jēkabs bija ieguvis jaunas kolonijas Tobāgo un Trinidādu. Tagad Kurzemes ieceļotājiem Tobāgo veltīts muzejs un piemineklis, tur joprojām saglabājušies daudzi Kurzemei raksturīgi nosaukumi – Venta, Kurzemes līcis, Hercoga Jēkaba iela… Atceļā uz Eiropu kuģi ved dažādas koloniālpreces – tēju, cukuru, kakao, šokolādi, tabaku… Lai pieprasītās preces bez pārkraušanas sekmīgi un ātri varētu nogādāt Eiropas tirgos, hercogam Jēkabam radās plāns uzspridzināt vienīgo ceļā esošo šķērsli – Ventas rumbu. Jau pēc pirmā spridzināšanas mēģinājuma pils sienās esot parādījušās plaisas, tāpēc sprindzināšana tika pārtraukta. Sekoja kuģojama apvedkanāla rakšana, bet arī šī iecere nerealizējās. Ūdens līmenis bija pārāk zems, piedevām kanāla izbūvi apgrūtināja dolomīta klintis. To izkalšana bija daudzkārt sarežģītāka par smilšu izgrābšanu. Arī kanāla būve tika pārtraukta. Un, lai gan hercogs Jēkabs priekšroku deva jau Jelgavai, jo tur atradās jaunāka, drošāka un skaistāka pils, Kuldīga joprojām palika nozīmīgs tirdzniecības un ekonomikas centrs. Venta to savienoja ar Ventspili, no kuras ostas kuģi devās uz visu Eiropu.