LSM ziņās: Vai zini, ka grupas «Enigma» hita «Beyond the Invisible» pamatā ir latviešu grupas «Rasa» dziesma? 

Stāsta diriģents Andris Veismanis

Vai zini, ka grupas "Enigma" dziesmas "Beyond the Invisibile" pamatā ir grupas "Rasa" dziedātā dziesma "Sajāja bramaņi"?

Nesen man zvana draugs no Marseļas klavesīnists Fredijs Eišelbergers: "Sveiks, Andri, nesen nopirku antīku auto ar iebūvētu kasešu magnetolu, un vienīgā kasete, ko varēju ātrumā atrast, bija "Rasas" audiokasete ar latviešu saulgriežu dziesmām, ko tu man uzdāvināji, kad dzīvoji manā dzīvoklī Parīzē? Lieliska mūzika, kurā veldzējos vairākas dienas, braukājot ar šo auto!"

1992. gadā Latvijā bija ieradušies divi francūži, kas interesējās par mūsu tradicionālās mūzikas grupām un ansambļiem. Tie bija Pasaules Kultūras nama Parīzē direktors Šerifs Haznadars un ierakstu firmas "Inedit" direktors Pjērs Buā.

Valdis Muktupāvels, grupas "Rasa" formālais un neformālais līderis, jau bija iecerējis kompozicionāli skaistu, ar saulgriežiem saistītu mītisku programmu. Pēc speciālas mūsu uzstāšanās šiem kungiem, saņēmām ielūgumu uzstāties Parīzē, kā arī ierakstīt mūsu CD tradicionālās pasaules mūzikas ierakstu kompānijā Inedit.

Lai 1992.gada rudenī no Rīgas varētu nokļūt Parīzē, ar lidmašīnu braucām cauri Maskavai. Lidostā pie izbraukšanas barjeras stāvēja kāda maskaviete, kas ļoti lūdzās, lai mēs aizvedam kādu viņas rakstītu vēstuli uz Parīzi, jo caur pastu to nekādi nedrīkst sūtīt. Uz aploksnes bija saņēmēja adrese: UNESCO mītne Parīzē, Apokalipses departaments. Paņēmām šo vēstuli, bet koncertu drudzī un lielpilsētas trauksmē nedaudz par to piemirsām. Tomēr Valdis, pienākuma un ziņkāres dzīts, sameklēja UNESCO ēku, bet tās darbinieki tomēr neko par tāda departamenta eksistenci nebija dzirdējuši. Vēstule, neatradusi adresātu Parīzē, uz Maskavu atpakaļ nevarēja doties, jo tai nebija atpakaļadreses. Grupas meiteņu mudināti, kādā saviesīgā vakarā atvērām šo vēstuli.

Krievu valodā rakstītajā vēstulē bija apmēram tāds teksts: "Pasaules līderi, lūdzu, sazinieties ar Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu, lai 25. decembrī uz zemes Baikonuras kosmodromā Kazahijā ar kosmosa kuģi var nolaisties pats Jēzus Kristus. Viņam neļauj to izdarīt pasaules ļaunums – mūžam dzīvais Hērods…"

Nezinu, kas notika tā gada 25.decembrī Baikonuras, bet mūsu Parīzes turneja ritēja raiti un skaisti. Haznadara kungs uz koncertu Pasaules Kultūras mājā Parīzē, kur līdz tam pārsvarā uzstājās arābu vai citu musulmaņu valstu folkloristi-tradicionālisti, bija uzaicinājis Setu tradicionālās mūzikas sieviešu ansambli no Igaunijas ar vismaz 30 dalībniecēm, kā arī mūs – latviešu tautas mūzikas tradīcijās balstīto, bet izteikti moderno un novatoriskuo kopu "Rasa".

Setu sievas, pārsvarā dāmas gados, uz katru koncertu devās sava novada tautas tērpos ar vairākām milzīgām sudraba saktām uz krūtežas. Bet ko tikai Parīzes metro nebija redzējis...

Mēs gan bijām tuvāki mūsdienām, izņemot latgaļu teicēju Margaritu Šakinu, kura pārstāvēja seno tradicionālo dziedāšanas manieri jeb bolsi no Ziemeļlatgales: tur bija gan tolkas bolss, gan sūdu tolkas bolss...

Toreiz viņas īpatnajam dziedāšanas veidam līdzi turēt varēja tikai Iveta Tāle. Tagad, 21. gadsimtā, Ivetas vadītās "Saucējas" turpina tieši šādas dziedāšanas tradīciju.

Margarita bija kā mūsu sargeņģelis, kas vienmēr slepus vai atklāti lūdzās par mūsu dvēselēm – gan mūsu priekos, gan bēdās. Sešos koncertos Pasaules kultūras mājā "Rasas" sastāvā bija grupas vadītājs un māksliniecisko ideju galvenais katalizators un arī komponists Valdis Muktupāvels, bet grupas pārējie dalībnieki tolaik – Gita Lancere, Iveta Tāle, Kristīne Cābele un arī es, Andris Veismanis. Koncerta instrumentārijs bija šāds: kokles, vijoles, stabules, dūdas, bungas, ģīga un, protams, balsis.

Pēc koncertiem satikām dažādus Baltijas mūzikas, folkloras un pat latviešu valodas fanus. Vienu vakaru kādā privātā dzīvoklītī pat sadziedājāmies ar flamenko ģitāristu Andri Kārkliņu.

Paralēli koncertiem bija iespēja paplašināt savu redzes un dzirdes loku ar muzeju, Parīzes Dievmātes katedrāles un izrāžu apmeklējumiem. Neaizmirstams bija Lullī operas "Armīda" apmeklējums Šatlī teātrī. Modernā režija un autentisko instrumentu izpildījums deva spārnus manu nākamo baroka mūzikas diždarbu atskaņojumiem.

Pēc Parīzes turnejas Latvijas Radio veicām ierakstu kompānijai "Inedit". Interesantā popgrupa "Enigma" Valda sakompilēto dziesmu no lietuviešu sutartīnes ar latviešu tautas dziesmas vārdiem "Sajāja bramaņi" izvēlējās kā pamatu savam tālaika grāvējam "Beyond the Invisible"!