Stāsta Latvijas Universitātes profesors, Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu
laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters

Emocijas ir vērtējoši stāvokļi, kuri no iedarbības viedokļa ir intensīvi, ātri, mainīgi, taču ietekmē gan mūsu darbību, izturēšanos, gan pašsajūtu, gan mūsu fizioloģiskos procesus (asinsspiedienu, sirds ritmu, svīšanu utt.), atstāj ietekmi uz dažādām ķermeņa daļām un orgāniem. Emocijas rodas kā reakcija uz notikumiem, kuros mēs atrodamies. Mēs piešķiram nozīmi, piešķirot emocijas.

Emocijas palīdz attiekties pret situācijām, kurās esam un veidot sagatavojošo reakciju; tām ir arī kontroles funkcija, kas gan ne vienmēr darbojas.

Lai gan sākot no Darvina bija uzskats, ka eksistē pamatemocijas cilvēkam, tomēr aizvien mazāk ir skaidrs eksperimentāls pamatojums šim viedoklim. Emocijas daudz biežāk pārklājas un tām nav skaidru robežu.

Neatkarīgi no tā, kā mēs definējam emocijas, skaidrs, ka tām piemīt vērtējuma dimensija un aktivitātes dimensija. Piemēram prieks vai sajūsma ir pozitīvas emocijas ar augstu kāpinājumu. To piedzīvojot mums ir labs garastāvoklis un pašsajūta.

Emocijas izpaužam gan tajā, kādas krāsas izvēlamies, gan kādu mūziku klausāmies un vismaz daļēji mūsu seja arī izsaka mūsu emocijas. Līdzīgi arī gaita un kustības.

Dažas emocijas varam ietērpt valodā, bet dažas ne. Deviņdesmito gadu sākumā Amsterdamas universitātes pētnieki konstatēja, ka pat Eiropas valodās galvenie četri emocijvārdi ir līdzīgi, taču to secība atšķiras, bet pārējie emocijvārdi ir atšķirīgi.

Emocijas mēdz būt arī "lipīgas" – kādreiz ienākot cilvēku grupā, kurā ir priecīgi vai bēdīgi, vai dusmīgi cilvēki, mēs arī adaptējamies šai grupai pēc to emocijām.

Mūsdienās gandrīz ikviens no mums ir kāda digitāla sociāla tīkla – Twitter, Facebook, Instagram – lietotājs. Tomēr jāsaprot, ka šis nav gluži altruistisks process. Mūsu emocijas šie tīkli mērķtiecīgi un ne vienmēr godprātīgi izmanto. Vēl jo vairāk (par to liecina paša Facebook 2013. g. pētījums), emocijas arī sociālajos tīklos mēdz būt lipīgas, un,

ja mūsu cienīti draugi vai paziņas sociālo tīklu vidē rīkojas emocionāli pozitīvi vai negatīvi attiecībā uz kaut ko, mēs arī ļoti iespējams rīkosimies līdzīgi un reaģēsim uz šiem vēstījumiem līdzīgi.

Tāpat arī mūsu draugi un viņu draugi arī. Rezultātā pozitīvas vai negatīvas emocijas viļnveidīgi izplatās ar "lipīguma spēku". Un, atkarībā no mūsu personības iezīmēm, vecuma u.tml., mūs var labi paredzēt attiecībā uz to, kā rīkosimies kāda notikuma kontekstā emocionāli. Tādējādi ir svarīgi saprast, kā izvairīties no emocionālas manipulācijas gan klātienes, gan digitālās komunikācijas situācijās, īpaši domājot par politisko manipulāciju mūsdienu trauslajā sociālpolitiskajā vidē.