Stāsta kultūrpētniece Ilva Erkmane; pārraides producente Ilga Auguste

"1855. gadā mani mīļie vecāki man pilnībā piešķīra īpašumā Kolceni* un Pēterupi..." Ar šādiem vārdiem savu dienasgrāmatu uzsāk Bīriņu muižas īpašnieks Augusts fon Pistolkorss (1822-1886), rakstīdams: "Tālāk tiks uzskaitīti paliekošie darbi, lai darītu zināmu maniem mīļajiem bērniem, kā te viss radies un ar kādu nerimtīgu centību es te dzīvoju."

Pateicoties Augusta fon Pistolkorsa pēcnācējiem, arī mums ir dota iespēja iepazīties ar viņa piezīmēm. Pārrakstītas no vecvecvectēva rokraksta, iztulkotas no vācu valodas, tās nonākušas arī Bīriņos un Saulkrastos.

Barons Augusts, pilnā vārdā Augusts III Frīdrihs Voldemārs fon Pistolkorss ir vidējais no Pistolkorsu dinastijas, Alekseja jeb Alekša dēls, Aleksandra fon Pistolkorsa tēvs. 1850. gadā Augusts apprec Emīliju Natāliju fon Harderi, nodzīvojot kopā garu un saskanīgu dzīvi, kā viņš ne vienu reizi vien ir rakstījis savās piezīmēs un atmiņās bērniem.

Viņa īpašumā aizpagājušajā gadsimtā bija mūsdienu Saulkrastu teritorija: Pēterupe un, vietējo iedzīvotāju vārdiem sakot, tās, "kungu daļa" – Neibāde.

Šī Vidzemes jūrmalas peldvieta pirmo 25 gadu pastāvēšanas laikā  vairākkārt gājusi no rokas rokā. 1935. gadā Augusta tēvs Aleksejs pilnībā atpērk peldvietu no tās dibinātāja Lēdurgas barona Karla fon Reiterna, bet jau 1847.gadā nezināmu iemeslu pārdod Neibādi majoram Vangenheimam fon Kvālenam no Kuresāres Igaunijā. Pēc desmit gadiem, 1857.gadā, Augusts fon Pistolkorss atpērk šo savas dzimtas kādreizējo īpašumu un uzsāk gan Pēterupes, gan Neibādes attīstīšanu.

Vērienīgajām iecerēm uzrodas iespaidīgs materiālais atbalsts – mīļās sievas Emīlijas saņemtais tēvoča mantojums. Augusta fon Pistolkorsa darbība Kolcenē jeb Bīriņu muižā ir ļoti daudzveidīga: muižniekam jābūt gan politiķim un diplomātam, gan teritoriālplānotājam un melioratoram, jāplāno zemnieku sētu teritoriju ērta izvietošana, lauksaimniecība un lopkopība, kā arī kokaudzētavas izveide.

Muižas parkā dārgu ciemiņu uzņemšanas sakarā tiek stādīti koki, par godu mīļu radinieku apciemojumiem uzstādīti soliņi, svarīgu ģimenes notikumu sakarā veidotas skulptūras un ar īpašām piemiņas zīmēm pieminēti aizgājušie.

Drukāti izdevumi vairākos sējumos ar veltījumu bērniem, privātās apjomīgās bibliotēkas kataloga izveide un iespiešana ģimenes vajadzībām – tā ir vien neliela daļa no Augusta fon Pistolkorsa daudzveidīgajām nodarbēm.

Īpašu sirsnību pauž kāda viņa dāvana mīļajai Emīlijai dzimšanas dienā – skaistā iesējumā īpašā grāmatiņā apkopotas vēstules –sarakste ar sievas māti Natāliju fon Harderi Vācijā, un iesējuma titullapa, kas, gribētos ticēt, rakstīta Augusta fon Pistolkorsa rokrakstā ar viņa personīgo parakstu.

Tomēr sevišķs pārsteigums ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alfrēda Kalniņa Mūzikas lasītavas plauktā iegūlis grezns 19. gadsimta otrajā pusē Sanktpēterburgā izdots Augusta fon Pistolkorsa skaņdarbu krājums –

tumši zilā iesējumā, rotāts ar zeltītu kroni un monogrammu, tā saucamais konvolūts – vairāki cits aiz cita neatkarīgi izdoti iespieddarbi vienā iesējumā. Krājumā apkopoti astoņpadsmit Augusta fon Pistolkorsa skaņdarbi. Katra skaņdarba titullapa rotāta ar bagātīgām ilustrācijām, greznām vinjetēm, kā arī nosaukumu un veltījumu, kas grafiski izstrādāts un iespiests jau izdevniecībā.

Krājumu ievada skaņdarbs "Jūras krastā", kam, iespējams, iedvesmu sniegusi jūra Augusta fon Pistolkorsa īpašumā esošajā vācbaltiešu peldvietā Neibādē vai Pēterupē, bet arī citi skaņdarbu nosaukumi nav mazāk poētiski: "Dārgakmens", "Varavīksnes valsis", "Ilūzija", "Fēnikss"… Par jaukām atmiņām, iespējams, liecina "Kāds vakars Lazienkos", "Ceturtdienas polka", "Prieks", "Atkalredzēšanās" un "Māsīcu polka", bet pārdomu brīžos tapuši "Nožēla", kā arī "Lūgums un atbilde".

Starp visiem izdevumiem franču valodā viens no skaņdarbiem – "Raitais solis" – izdots ar titullapas noformējumu krievu valodā, un arī titullapa ir ar lakonisku, gandrīz vai militāra rakstura noformējumu.

Lielākā daļa barona fon Pistolkorsa skaņdarbu veltīti dāmām, kurām bijusi liela nozīme viņa dzīvē.

Skaņdarbu titullapās minēti arī to tituli un, lai arī ne vienmēr, bet arī vārdi un uzvārdi. Galopa "Prieks" veltījumā rakstīts "Manai māsai", polka-mazurka veltīta "Manai māsīcai grāfienei Annai Mellinai", "Riņķa polka" – Natālijai Harderes jaunkundzei.

Baronesei Jūlijas jaunkundzei veltīts skaņdarbs "Fischermädchen" jeb "Zvejnieka meitiņa", kas  norādīts kā kādas vācu melodijas pārlikums. Neapšaubāmi, ka "Divas Helēnas", kā arī grāfienei Stefānijai Komarovskai veltītā "Bezrūpība" ir viņu rakstura atspoguļojums.

Pēdējie no četriem konvolūtā apkopotajiem skaņdarbiem ir iekļauti dažādos skaņdarbu krājumos, kur Augusts fon Pistolkorss ir minēts līdzās daudz slavenākiem sava laika autoriem.

Deju krājumā "Deju atbalsis" iekļauta fon Pistolkorsa polka "Dārgakmens", kuru varētu tulkot arī kā "Rotaslieta", un te viņa darbs ir līdzās Johana Štrausa juniora skaistākajiem skaņdarbiem,

bet krājumā "Iecienītāko klavieru skaņdarbu kolekcija" viņa "Lūgums un atbilde" iekļauta līdztekus Riharda Vāgnera "Maršam" un korim no operas "Tanheizers", kā arī Roberta Šūmaņa "Putniņam".

Augustu fon Pistolkorsu varam vērtēt kā daudzveidīgi apdāvinātu personību. Var vien apbrīnot viņa plašo redzesloku, iespaidus, kurus viņš guvis ceļojumos pa Eiropu, grāmatas, kuras viņam šķita iegādes vērtas un iekļaujamas ģimenes bibliotēkā.

Pat neesot profesionāli skolots mūzikā, viņš lietpratīgi savos skaņdarbos attēlojis gan savas ģimenes locekļu raksturu portretējumus, gan brīnišķīgu deju mūziku, kas droši vien ne reizi vien skanējusi ballēs Bīriņu pilī.

Neapšaubāma ir viņa muzikālā apdāvinātība, par ko liecina sarežģītā tehniskā līmenī rakstītās notis. Skaņdarbi nemaz nav tik viegli apgūstami. Ar pilnu pārliecību var teikt, ka Augusts fon Pistolkorss ir līdz šim maz zināms un savā ziņā jaunatklāts Latvijas skaņradis.

Par Augusta fon Pistolkorsa pirmatklājēju, iespējams, varam saukt pianisti Diānu Zandbergu, kura atskaņoja fon Pistolkorsa radītos skaņdarbus Kristīnes Zaļumas monogrāfijas "Vidzemes muižas un to bibliotēkas" atvēršanas svētkos.

Augusta fon Pistolkorsa skaņdarbi ir izskanējuši arī Saulkrastu novadā, un tieši Diānas Zandbergas atskaņojumā!

* Vācbaltieši, arī fon Pistolkorsi, par Kolceni dēvēja Bīriņu muižu