Vai zini, ar kādiem sarežģījumiem risinājās Pompidū centra celtniecība?

Stāsta mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās kolekcijas glabātāja un
Latvijas Kultūras akadēmijas docente Astrīda Rogule.

Septembrī pasaulslavenajā Pompidū mākslas centrā notika divu latviešu mākslinieču- Ievas Epneres un Katrīnas Neiburgas video darbu skate. Bet vai zini, ar kādiem sarežģījumiem savulaik risinājās Pompidū centra celtniecība?

Mūsdienās Pompidū centrs ir ne tikai slavena kultūrtelpa, bet arī arhitektūras zīme. Tas jau kļuvis par kulta celtni ne vien ar saturu, bet arī ar fasādi, kurā ir cauruļu jūra. Taču skatītāji ne uzreiz pieņēma šo cauruļoto objektu pašā Parīzes centrā.

Kā sākās šī centra celtniecība? Žoržs Pompidū savā laikā bijis ne tika premjerministrs, bet arī prezidents - par tādu viņš kļūst 1969. gadā. Pompidū jau sen lolo lielu sapni - uzcelt laikmetīgās mākslas centru.

Kļūstot par prezidentu, Pompidū nolemj rīkot starptautisku konkursu. Iecelt 10 žūrijas biedrus bija tīrais nieks, bet žūrijai šajā konkursā vajadzēja izskatīt 681 projektu...

Noslēgumā ar deviņām balsīm pret vienu uzvar pavisam jauni puiši - 33 gadus vecais Renco Pjano un dažus gadus vecākais Ričards Rodžerss. Diemžēl Žoržs Pompidū aiziet mūžībā, un pēkšņi sākas protesti pret šo centru, apgalvojot, ka tas apdraud Parīzes vēsturisko vērtību. Šo centru varēja arī neuzcelt, ja vien par tā likteni nebūtu iestājies nākošais prezidents – Valerī Žiskārs d’Estēns...