Vai zināt, kurā vietā Rīgā var apskatīt tā dēvēto Rīgas miera līgumu, kurš noslēgts starp Krieviju, Ukrainu un Poliju 1921. gada 18. martā? Melngalvju namā, kur noritēja gan sarunas, gan šobrīd atrodas līguma faksimils.

Stāsta LMA profesors Ojārs Spārītis.

Kāds bija miera līguma iemesls? Pirmā Pasaules kara beigu fāzē Polijai bija ambiciozi centieni izveidot savam atjaunotajam valstiskumam atbilstošas robežas un tāpēc sākās Polijas iniciēts karš par Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas pievienošanu Polijai un Lielās Polijas valsts atjaunošanu. Boļševistiskās Krievijas karaspēks pretuzbrukumā aizgāja līdz Varšavai, bet tika sakauts. Tāpēc Rīgas Miera sarunas un līgums ir svarīgs Polijas austrumu robežu noteikšanai, reparāciju izmaksai Polijai par Krievijas armijas nodarītajiem zaudējumiem, kā arī Krievijas nolaupīto kultūras vērtību atdošanu Polijai.

Pēc vairāku dienu ilgajām sarunām Melngalvju namā līgums tika sagatavots un parakstīts 1921. gada 18. martā. Rīgas miera līguma ietvaros izstrādātā robežu sistēma nodrošināja politisko stabilitāti Austrumeiropā un nodrošināja Baltijas valstu neatkarības stabilitāti.

Par līguma iespējamo atrašanos un iespējamo kopiju tika vaicāts gan Ukrainas, gan Krievijas ārlietu dienestiem, bet tie teicās neko nezinot. Kopš Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska vizītes Melngalvju namā 2006. gada februārī šī Eiropas mēroga vēsturiskā līguma faksimils redzams nama vitrīnā.